Noslēpums

" Taču vai tā mēs šos svētkus uztveram? Jā, vai Ziemassvētki mums ir noslēpums? Droši vien pirmā atbilde daudziem būs skaidrs nē. Kāds gan noslēpums var būt Ziemassvētki — paši pazīstamākie, teologu, mācītāju, galu galā — katra, kam nav bijis slinkums, skaidroti, apbružāti, gandrīz visos veidos aprakstīti svētki? Kāds gan noslēpums var būt Ziemassvētki, kas apdziedāti tūkstošiem dziesmās, aprakstīti tūkstošiem dzejoļos un stāstos, parādīti simtiem filmās? Kāds gan noslēpums var būt Ziemassvētki, kurus mēs, cilvēki, taču esam tik labi "apguvuši", ka mākam no tiem sev izsist vislielāko labumu, no kā mūsdienās pārtiek visas pasaules ražotāji un tirgotāji? Tomēr nesteigsimies. Jaunā Derība apgalvo — liels ir ticības, jā, tā, kas notiek Ziemassvētkos, noslēpums. Joprojām Ziemassvētki — Jēzus Kristus dzimšanas svētki — ir noslēpuma svētki. To sajūtam pavisam personiski, jo, cik savādi, lai kā šos svētkus mēģinātu piepildīt ar citu saturu un izmantot citiem mērķiem, nevienam vēl nav izdevies nomākt šo svētku neaprakstāmo magnētisko spēku, kas mūs atved līdz dievnamam, vistrakākās gada burzmas un komerckņadas vidū mudinot domāt domas, kam citkārt nav bijis laika. Kas ir šī noslēpumainā nojauta, ka Ziemassvētki tomēr ir kaut kas vairāk par tirgu? Sakot sprediķus daudzos Ziemassvētkos, esmu pakāpeniski atskārtis, ka ne vienmēr pareizākais ceļš ir mēģināt izskaidrot Ziemassvētku vēsti, palīdzot klausītājiem sev radīt tādu tūrista ilūziju — arī es te savas piecas minūtes esmu bijis un visu, kas jāapskata, apskatījis. Protams, tāds ir cilvēku iegribu un vēlmju spiediens. Nē, Kristus piedzimšanu neviens cilvēks nevar izskaidrot, jo tā ir lielākā esības mistērija, joprojām tikai bezvārdu pieredzē un ticībā sastopams noslēpums. Proti — kāpēc Dievs nāk un tieši tā nāk pasaulē? To nespēj paskaidrot neviens. Jo mīlestība un ticība — divas arī mums, cilvēkiem, pazīstamas dievišķas iespējas — īstenībā aizvien ir neizskaidrojams noslēpums. 2000 gadu pēc Jēzus dzimšanas Ziemassvētki joprojām ir noslēpums. Dieva ienākšanas pasaulē noslēpums, Dieva sazināšanās ar cilvēku noslēpums, Dieva vēlēšanās radīt cilvēku — tādu, kādi mēs esam — noslēpums. Cilvēkam dāvātā dzīves uzdevuma noslēpums. Dāvana ir lieta, kas Ziemassvētkos mums var palīdzēt vai traucēt. Parasti tā traucē, ja laiku pirms Ziemassvētkiem pārvēršam par nīkšanu veikalu rindās, meklējot jēdzīgas un visbiežāk pilnīgi nejēdzīgas dāvanas vienkārši tāpēc, ka tā pieņemts. Un var saprast, kāpēc ar katriem Ziemassvētkiem pasaulē vairojas cilvēku skaits, kuri principā atsakās no apdāvināšanās kā svētku sastāvdaļas, lai šos svētkus nesabojātu. Tomēr dāvana kā simbols var arī palīdzēt. Jo katra dāvana, vismaz tik ilgi, kamēr tā vēl nav izsaiņota, ir noslēpums. Ziemassvētkos Dievs mums uzdāvina noslēpumu, dāvanu, ko nekad līdz galam nebūs iespējams "atvērt". Taču tāpēc tā nav mazāk vērtīga. Arī tiem, kuriem liekas, ka tie redz Jēzu silītē, viņš paliek noslēpums. Visi tik pierastie un, šķiet, līdz garlaicībai pazīstamie Ziemassvētku tēli — silīte, Jēzus bērns, Marija, Jāzeps, eņģeļi, gani — arī īstenībā ir noslēpums. Ziemassvētku noslēpums slēpjas Ziemassvētku notikumos pašos, ja tajos mācāmies ielūkoties un ieklausīties no jauna, bez citu paskaidrojumiem. Pamēģināsim šo ceļu! Man tas palīdz tik ļoti, ka nekas no tā, par ko Ziemassvētku laikā ar katru gadu pukojamies aizvien vairāk, netraucē nemaz. Ziemassvētkus un īstenībā visu, ko saucam par dzīvi, nesaprot tie, kuriem šķiet, ka viss ir skaidrs... Lielāko Ziemassvētkos parasti piedzīvojuši tie, kuri ļāvušies noslēpumam. Viņi daudz nerunā, bet iet, redz, pielūdz, priecājas, gavilē! Par šādiem cilvēkiem stāsta evaņģēlijs. Noslēpums obligāti nenozīmē kādu slepenu, neatklājamu lietu. Noslēpums var būt arī kas tāds, kas vienkārši cilvēka uztverei ir par lielu, kā okeāns ir mazliet par lielu glāzei. Tāpēc Ziemassvētki mums vienlaikus pieder un nepieder. Mēs nevaldām pār tiem, tie ir un mūžīgi būs lielāki par mums. Mīlestība un ticība ir noslēpums, kurā tu drīksti gremdēties aizvien dziļāk un dziļāk, atklājot tās bezgalīgos, vārdos neizsakāmos mērogus un iespējas. Jo noslēpums meklē turpinājumu. Tā risināšanai nepietiek ar stundu, tam vajadzīga visa tava dzīve. Kāds ebreju hasīdu skolotājs sacījis: "Pasaule ir pilna ar neaprakstāmiem noslēpumiem un bezgalīgu skaistumu, taču to visu var atņemt viena maza cilvēka roka, ja to aizliek priekšā acīm." Šaubu nav — tā tas ir. Turklāt svarīgi atcerēties — tā nekad nav sveša cilvēka roka, tā vienmēr ir manējā. Ziemassvētkos ir svarīgi ļauties noslēpumam. Noslēpumam, ka mūžīgais, neaptverami lielais pasaules Radītājs nāk pie mums cilvēkā Jēzū — mazā, nevarīgā, viegli ievainojamā Bērnā. Dievs nāk, lai mēs sastaptos. Viņš nāk, lai mums līdzi dzīvotu un mums līdzi mirtu. Patiesi liels ir Ziemassvētku noslēpums... Ziemassvētki atgādina, ka no dzimšanas līdz miršanai mēs dzīvojam noslēpumā. Visa dzīve ir noslēpums. Vismaz reizi gadā tik nozīmīgi to atcerēties un, protams, šim milzīgajam noslēpumam neaizlikt priekšā savu mazo roku.