Pasaulē pa savam

Šodien biedrībai ir nodaļas jau 57 valstīs, un Eiropas kartē grūti atrast cienījama lieluma pilsētu, kurā šāds festivāls jau nebūtu noticis. Tāds pieredzēts arī Honkongā un Jokohamā, Seulā, Mehiko, Bostonā un Telavivā. Nākamgad festivāls sauks uz divām Zviedrijas salām — Gotlandi un Gēteborgu. Taču Eiropas Baltijas daļā vēl nav pieredzēts. World Music Days, kas piektdien, 24.oktobrī, sākas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, ierakstāms vēsturē kā pirmais Baltijā! Vienlaikus tas būs jau 18.jaunās mūzikas festivāls Gaida Lietuvā. Apsēstība ar skaņām "Tieši pateicoties mūsu pašu jaunās mūzikas festivālu Gaida starptautiski labajai slavai un aktīvajai mūzikas apritei Lietuvā, mums izdevās izcīnīt godu rīkot Pasaules mūzikas dienas," stāsta festivāla mākslinieciskais vadītājs, lietuviešu komponists un diriģents Remigijs Merkelis. Festivāla devīze InBetween atklāj rīkotāju nolūku parādīt mūziku plašākos mākslu, kultūras un dzīvēs kontekstos, sasaistē. Galvenās uzmanības fokusā ir divi šodienas mūzikas līderi — ungāru komponists Pēters Etvošs un britu komponists Džonatans Hārvejs. P.Etvoša opera Of Love and Other Demons, kas pēc Nobela prēmijas laureāta Gabriela Garsijas Markesa romāna tika komponēta šās vasaras Glainbornas festivālam Lielbritānijā, nu atvēlēta Viļņas Nacionālajai operai. Pirmizrāde 7.novembrī sola satriecošu aizliegtās mīlas un apsēstības traģēdiju XVIII gs. Kolumbijas maģiskajā tropiskajā vidē. Savukārt Džonatana Hārvija mūzika festivālā skanēs arī mūsu Latvijas Radio kora koncertā, ko 31.oktobrī diriģēs britu diriģents Džeimss Vuds. Festivālā, kas ilgs līdz 8.novembrim, Latviju pārstāvēs Jāņa Petraškeviča jaunais instrumentālais septets Arktos (to pirmatskaņos Ensemble Cantus no Horvātijas) un Santas Ratnieces iespaidīgā kora glezna Saline (Sālsezers), kas autores dzimtenē novērtēta ar laikraksta Diena Gada balvu kultūrā. Festivālā no 24.oktobra līdz 8.novembrim ik dienu notiks vairāki koncerti, izrādes, skaņu un vides instalācijas. Skanēs 46 darbi no 32 valstīm. Tāda ir statistika spektram, ko izvēlējās starptautiska komisija: Pēters Etvošs, Džonatans Hārvijs, Luka Frančeskoni, Helēna Tulve un Onute Narbutaite. "Izpildot ISCM obligātos noteikumus, tomēr veidojām programmu pa savam. Festivāla tēma InBetween bija uzstādījums, kas palīdzēja izvēlēties un sakārtot apjomīgo saturu tā, lai līdzās ISCM dalībvalstu komponistu mūzikas pamatprogrammai varētu parādīt daudz citu saistošu projektu. ISCM "obligātie skaņdarbi" ir tikai maza daļa," R.Merkelis stāsta, ka lietuvieši nepiekrita mehāniskiem, formāliem kompromisa noteikumiem. Jo programmas kvalitāte ir svarīga! Par kvalitāti sūdzēties būtu grēks, jo ko vērts ir jau atklāšanas koncerts — pats festivāla galvenais viesis Pēters Etvošs 24.oktobrī Kongresu namā diriģēs Lietuvas Valsts simfobnisko orķestri, savukārt solists būs slavenais trompetes virtuozs Hakans Hardenbergers. Viņu esam iepazinuši arī Rīgā. Festivāls var lepoties arī ar slavenā Ensemble Modern (26.oktobrī) un Strasbūras sitaminstrumentu ansambļa (30.oktobrī) vieskoncertiem. Mūzika apēšanai Viltīgi tiekot galā ar "obligāto programmu", vienā vakarā Procession, kas Mūsdienu mākslas muzejā 25.oktobrī ilgs no pusdesmitiem līdz trijiem naktī, izskanēs 20 komponistu darbi. Lai šādu maratonu varētu fiziski izturēt, "skrējiens" sadalīts četros posmos ar gariem starpbrīžiem, kuros klausītājus cienās ar dažādu valstu ēdieniem un vīnu. Līdzās laikmetīgās operas meistara P.Etvoša jaunajai operai spilgtu piedzīvojumu sola arī Heinera Gēbelsa muzikālā izrāde Eraritjaritjaka, kas atvesta no Lozannas Šveicē un divus vakarus (28. un 29.oktobrī) būs baudāma Nacionālajā drāmas teātrī. Heinera Gēbelsa mūzika un Elias Kaneti teksti viena aktiera (Andrē Vilmsa) un Mondriāna kvarteta sniegumā, videoprojekcijās un gaismās vēstīs par ilgām pēc kaut kā jau zaudēta un neatgriežama. Iestudējums, kas balansē uz robežas ar popkultūru, nopietno mākslu, dzīvi, realitāti, mistiku, pāris gados jau nopelnījis sešas dažādas teātra balvas. Skaņu kubs Tālāk aiz dzirdamā iztēli rosinās arī citi notikumi. Piemēram, Dž.Hārvija skaņdarba Mortuos Plango, Vivos Voco vārdā nosauktā audiovizuālā instalācija, kas divas dienas (25., 26.X) ar visām maņām tverama Sv.Katrīnas baznīcā. To sagatavojusi Beļģijas audiovizuālo mediju grupa Visual Kitchen. Ieeja — par baltu velti. Skaņu kubs (Sound Cube) ir unikāls projekts, ko veidojis Mākslas un mediju tehnikas centrs Karlsrūē. Lietuvas televīzijas studijā uzstādīs tik daudz skaļruņu, lai skaņa klausītāju apņemtu no visām pusēm. "Ikviens būs skaņas vidū. Vistiešākajā nozīmē," paskaidro R.Merkelis. Un pat XX gs. klasika, par kādu jau saucams Lučāno Berio Laborintus. Komponista agrīnajam opusam, kas tapis vēl Kalifornijā, tiks veltīts vesels vakars 60 gadu kultūras kontekstā. "Normālam" atskaņojumam kameransamblī, kurā būs arī viens no pirmatskaņojuma dalībniekiem Žans Pjērs Druē, sekos džeza improvizāciju daļa un itāļu 60.gadu kinomontāža ar dīdžeja piedalīšanos. Īpašs vakars būs veltīts arī vienam no mākslas virziena FLUXUS izveidotājiem, lietuvietim Ņujorkā Džordžam (Jurģim) Mačūnas. Sava vieta atrasta intuitīvajai mūzikai, kurā satiksies trīs improvizācijas meistari: sitaminstrumentālists Vladimirs Tarasovs, dziedātāja Lorena Ņūtona un obojists Drors Feilers. Karlheinca Štokhaunzena astoņdesmitgadei, viņa Sešas tekstuāklās kompozīcijas spēlēs intuitīvās mūzikas ansamblis no Veimāras. Savdabīgi atzīmēs arī svecīšu dienu, septiņās baznīcās vienlaikus pirmatskaņojot O.Narbutaites kora opusu Visu svēto diena.