Pasaules mērīšana

Tā apsteigusi pat iepriekšējo favorītu — 1985.gadā izdoto Patrika Zīskinda romānu Parfīms (latviski 1995.gadā).Latvijā Kēlmanam gan vēl sevi nav izdevies apliecināt, kaut jau 2004.gadā bija iespēja iepazīties ar viņa trešo romānu Vistālākā vieta (2001). Dižpārdoklis Pasaules mērīšana šo neatpazīšanas faktu varētu mainīt vismaz trīs iemeslu dēļ.Viens no iemesliem ir romāna galvenie varoņi — pasaulslavenais filozofs materiālists, dabaszinātnieks, ģeogrāfs un ceļotājs Aleksandrs fon Humbolts un brīnumbērns, matemātiķis, astronoms un fiziķis Karls Frīdrihs Gauss. Jāpiemin arī grāmatā ironiski veiksmīgi ierakstītais Imanuels Kants — filozofs, par kura darbiem Kēlmans aizstāvēja doktora disertāciju. Tas ir personāžs, kas raisa interesi aprakstīto mīlas dēku, piedzīvojumu, eksotisku ceļojumu un ironiskās attieksmes dēļ. Kēlmans izrīkojies gudri — viņš izvēlējies trešās personas vēstījumu, lai arī puse no teksta ir atvēlēta aizraujošiem Humbolta un Bonplāna ceļojuma aprakstiem, kuriem vajadzētu piemist zināmam autobiogrāfiskumam. No vienas puses, tas ir neprāts, taču, no otras, — Kēlmans, šādi rīkojoties, ir panācis ironisku objektivitātes efektu. Vislabāk tas atklājas epizodēs, kurās Humbolts, lai arī cik erudīts būdams, kļūdās vai arī rīkojas īstam atklājējam necienīgi, raugi — viņš sāk slēpt daļu no informācijas. Un tad trešās personas vēstījums ir vietā — tas nostrādā kā Humbolta atmaskotājs un cilvēciskotājs.Otrkārt, būtiski tas, ko autors ar saviem tēliem izdarījis. Jāņem vērā, ka ne tikai Aleksandrs Humbolts, bet arī viņa brālis Vilhelms — lingvists, kurš izveidoja pirmo moderno universitāti Berlīnē, — līdzīgi kā Šillers, Gēte un Kants, ir klasiķi, kuri tiek saistīti ar vācu moderno kultūru. Kurš spētu iedomāties, ka šie cilvēki būtu pateicīgi ironiskiem aprakstiem? Tomēr Kēlmans spējis ieraudzīt un atklāt humoru tur, kur tā, iespējams, nemaz nav. Smagi strādādams un lepns par paveikto, Humbolts ceļo pa pasauli, mēra to un meklē zemes vienotību ar kosmosu. Tajā pašā laikā viņš saņem ikdienas belzienus un gūst skrambas — bērnībā viņu cenšas noindēt brālis, Amazonē viņu sakož mušas un moskīti utt. Tāpēc viņa franču izcelsmes pavadonis Bonplāns — Sančo Pansas līdzinieks — var vien brīnīties par Humbolta vācisko neapšaubāma intelektuāļa raksturu.Turpretim otrs galvenais romāna tēls Gauss ir absolūts Humbolta pretstats — viņš ir vienaldzīgs pret slavu vai sociāliem labumiem, absolūti ieslīdzis savā garīgajā universā. 21 gada vecumā Gauss publicē savu slaveno darbu Disquisitiones un kļūst par visu laiku slavenāko matemātiķi. Arī šajā sižeta līnijā Kēlmans parāda savas stāstnieka dotības — viņš izveido stāstu iznīcinošas diskusijas par augstāko matemātiku un turpat blakus atrāda ērmotas biogrāfiskas epizodes. Proti, Kēlmans sasaista ikdienu un zinātni — divpadsmitgadīgo Gausu ieliek Pilatra gaisa balonā un ļauj viņam saprast, ka visas paralēlās taisnes saskaras.Trešais iemesls saistīts ar Kēlmana rokrakstu, proti, viņa romāna Pasaules mērīšana pamatnoskaņa sasaucas ar latīņamerikāņu maģisko reālismu. Piemēram, epizode no Humbolta un viņa līdzgaitnieka Bonplāna kalna Čimboraso iekarošanas: "Kā taustīdamies abi soļoja uz priekšu pa kalna kori. Bonplāns konstatēja, ka īstenībā viņš sastāvēja no trim personām; no viena, kurš gāja, no viena, kurš ejošajā noskatījās, un no viena, kurš nemitīgi, nevienam nesaprotamā valodā komentēja. Viņš iesita sev pa vaigu. Tas mazliet līdzēja, un dažas minūtes viņš domāja skaidrāk. Bet nemainījās tas, ka vietā, kur bija jābūt debesīm, tagad karājās zeme, un viņi otrādi, ar galvu uz leju, kāpa no kalna lejā" (118.lpp). Savukārt ceļojumos Humbolts dzird vietējos stāstām par spārnotiem suņiem un citām grūti ticamām lietām, kas stāstniekiem ir patiesi dzīves fakti. Proti, Kēlmans veikli rotaļājas ar epistemoloģiskām patiesībām un maģiskā reālisma ietekmi nekad nav slēpis, vēl vairāk — viņš apgalvojis, ka, lai arī nav no Latīņamerikas, ir vēlējies uzrakstīt latīņamerikāņu romānu, vēlējies radīt šīs literatūras atmosfēru, rotaļīgumu un absurdumu — sajūtu, ka iespējams ir viss.Maģiskā reālisma un Eiropas XX gs. literatūras klātbūtne Kēlmana romānā ir tikpat jūtama kā neuzkrītošās atsauces uz populāro kultūru, kaut vai Simpsonu sērijām un fantasy literatūru.Ja Kēlmans nebūtu tik gudrs, viņš būtu izdarījis kļūdu un licis sevi uztvert gaužām nopietni. Kā vērīgs Kafkas tekstu lasītājs viņš zina, ka virsrakstā liktais nosaukums Vermessung (latviski — mērīšana) ir tas pats vārds, kuru grāmatā Pils lieto Kafka, lai aprakstītu zemes mērnieka darbību. Šī īpašā laika un telpas struktūra Kafkas romānā ir apzināta — Kēlmans to izmanto, lai rakstītu par to, ar ko džungļos nodarbojas Humbolts. Piedevām Kēlmans šo modernistu iecienīto alegoriju pārvērš jokā, rādot ironisku ainu, kurā Gauss kā zemes mērnieks ierodas pie sava darba devēja, zināma Dieva līdzinieka, kurš par fiziku zina vairāk nekā pats Gauss.Pasaules mērīšana ir aizraujoša lasāmviela, kuru radījis gudrs rakstnieks.