Praktiskā māksla
Starptautiski atzītā arhitekte Rahele Belačeva-Lerdela gandarīta par Latvijas koka arhitektūru
Arhitektes Raheles Belačevas-Lerdelas attieksme pret apkārtējiem šķiet silta, sarunā viņa ir laipna un rimta, par atzinīgiem vārdiem mulsi smaida un uz jautājumiem atbild ar nopietnu labvēlību. Latvijas koka arhitektūras gada balvas pirmā konkursa žūrijas starptautiskā eksperte no Zviedrijas pēdējos gados izpelnījusies lielu atzinību gan savā valstī, gan starptautiskā mērogā — viņas vadītais birojs RB Arhitektur līdz ar diviem citiem Zviedrijas kolēģu birojiem Franson Wreland un Tham&Videgard Hansson iekļauti respektablā izdevuma Wallpaper 101 pasaules izcilāko arhitektu sarakstā. Kopā ar kolēģiem — savu valstu koka arhitektūras gada balvu ieguvējiem Peku Heikinenu no Somijas un Indreku Allmanu no Igaunijas viņa divās saspringtās dienās aprīļa beigās apbraukāja Latvijas konkursa finālistu objektus — koka privātmājas, sabiedriskās ēkas un ražotnes.
Pirms atgriešanās Latvijā uz konkursa apbalvošanas ceremoniju 8.maijā R.Belačeva-Lerdela sarunā ar Kultūras Dienu mēģināja formulēt sava darba pamatprincipus un raksturot arhitektūras virzību. Jaunās arhitektes multikulturālā pieredze — dzimusi Etiopijā, uzaugusi Zviedrijas pilsētā Upsalā, studējusi Parīzē, strādājusi pat Japānā —, šķiet, palīdz viņai uztvert katra projekta unikalitāti un radīt ko oriģinālu. Lai arī Latvijā koka būvniecības tradīcijas atdzimst tikai pēdējā desmitgadē, te ir mūsdienīgi dabai un cilvēkiem draudzīgā materiāla izmantošanas piemēri, līdzvērtīgi Zviedrijā tik dabiskajam ilgtspējīgā būvmateriāla izmantojumam, kuru pagājušajā gadsimtā nepārtrauca kari un padomju okupācijas varas noraidošā attieksme, vērtē arhitekte.
Latvijā koka arhitektūras gada balva tiks piešķirta pirmo reizi. Kādi ir jūsu iespaidi pēc objektu apskates?
Man ir liels gods būt par žūrijas dalībnieci Latvijas pirmajā koka arhitektūras konkursā. Man lielu gandarījumu sagādā tas, ka šāds konkurss te tiek rīkots, jo tas ir labs veids, kā popularizēt ne tikai koka, bet arī ilgtspējīgu arhitektūru. Vēlu veiksmi un panākumus gan visiem dalībniekiem, gan konkursa rīkotājiem. Šis ir mans pirmais ceļojums uz Latviju, un te redzētās koka būvniecības tradīcijas radījušas lielu iespaidu. Redzēju vairākas ļoti labi renovētas koka būves, kā arī īstu kultūras mantojumu, par kuru vēl būtu jāparūpējas. Konkursa finālam izvirzītās jaunbūves ir ļoti mūsdienīgas, tajās domāts ne tikai par materiālu, bet arī par ekoloģiju.
Vai jums ir savs favorīts?
Jā, protams! Taču pirms konkursa rezultātu paziņošanas par to nerunāšu.
Kā vērtējat Latvijā no padomju laikiem saglabājušos ierobežojumu celt koka ēkas ne augstākas par diviem stāviem it kā ugunsdrošības apsvērumu dēļ? Kā ugunsdrošību ievēro Zviedrijā, kur būvē arī augstākas koka karkasa mājas?
Man pašai pagaidām nav personiskas pieredzes ar vairākstāvu koka mājām, taču Zviedrijā ir vairāki veiksmīgi piemēri. Zinu piecstāvu dzīvokļu mājas, kurās ir lieliska vide un sekmīgi risināta ugunsdrošība. Arī pie mums ir stingras prasības šajā jomā, tomēr ir atrasti veidi, kā tās izpildīt. Kopējā tendence ir tāda, ka nākotnē, visticamāk, taps arvien vairāk šādu namu.
Vai vielas, ko Zviedrijā izmanto koka aizsargāšanai pret uguni, nav pārāk ķīmiskas? Vai tās ražo no dabiskiem materiāliem?
Zinu, ka ir dažādi risinājumi. Es pagaidām nevaru sīkumos komentēt, kādas krāsas un lakas izmanto, jo pati vēl neesmu būvējusi daudzstāvu koka māju. Līdz šim no koka lielākoties esmu cēlusi privātmājas konkrētām ģimenēm.
Vai šādu darba virzienu izvēlaties ar nolūku?
Tam ir vairāki iemesli. Parasti, sākot karjeru, arhitektiem privātmāja ir vairāk piemērots mērogs, kas bieži kļūst par pirmo patstāvīgo pasūtījumu. Daudzi arhitekti sāk ar šādām mājām, pamazām darbu mērogs pieaug līdz biroju ēkām utt. Manuprāt, vienģimenes privātmāja ir ļoti aizraujošs formāts patstāvīgam darbam. Tas ir viegli vadāms, samērā neliels, var strādāt ar detaļām tik smalki, cik vien vēlies. Man parasti ir vismaz viens aktuāls privātmājas projekts.
Esmu dzirdējusi viedokli, ka arhitektes sievietes būvē labākas privātmājas, jo viņas zina mājas dzīves nianses…
(Iesmejas.) Es nedomāju, ka ir starpība starp sievietes vai vīrieša arhitekta darbu. Nozīme ir tikai labai arhitektūrai, un tādas rašanās nav atkarīga no dzimuma. Zinu, ka cilvēkiem ir ieradums meklēt šādas sakarības, taču pati esmu redzējusi daudzas vīriešu arhitektu celtas labas privātmājas, kurās ir mājīga un ērta sajūta.
Privātmājas būvē svarīgāks ir cits aspekts — jābūt ļoti ciešam dialogam ar klientu. Jāieklausās ģimenes vēlmēs, ņemot vērā gan sievas, gan vīra, gan bērnu teikto. Dažādās ģimenēs ir atšķirīga lēmumu pieņemšanas kārtība, un projekts ir rezultāts ļoti liela informācijas daudzuma no dažādām pusēm saplūšanai kopā. Ir ļoti svarīgi dzirdēt, ko klients saka, jo tieši viņš dzīvos šajā mājā. Būtiskāk par manu radošo izpausmi ir tas, vai ģimene būs laimīga jaunceltajā namā. Ja man pašai patiks jaunā māja, bet viņiem — ne, es arī būšu nelaimīga. Tāpēc vienmēr esmu ļoti piesardzīga, un bieži nākas lasīt starp rindām, uztverot vēlmes, kas netiek skaidri pateiktas, sajust kādas vārdos neformulētas idejas un gaidas.
Latvijas arhitekti bieži sūdzas, ka nevar radīt vietai un apstākļiem piemērotu būvi, jo klienti nesaprot viņu progresīvās idejas un vienkārši izvēlas lētāko, bet ne labāko vai ilgtspējīgāko variantu, jo tas būtu dārgāks.
Arhitektam jāizmanto argumenti par līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā. Ilgtspējība ir ne tikai materiālu vērtējumā, bet arī zemākā enerģijas patēriņā mājas dzīves laikā. Tas būs lielāks ieguldījums sākumā, bet, gadiem ritot, ekspluatācijas izmaksas samazināsies. Piemēram, pēc 5—10 gadiem lielākais sākuma ieguldījums jau būs atmaksājies. Aprēķini par zemākām apkures izmaksām, ieguvumu no labāka izsauļojuma vai izdevīgāka apsildes veida var būt pietiekami pārliecinoši.
Tā mēs strādājam Zviedrijā. Līdz 70.gadiem cilvēki lielākoties apkurei izmantoja degvielu, tad sākām šīs sistēmas aizstāt ar elektrību. Mūsu ziemas ir nedaudz bargākas par jūsējām, tāpēc 70.gadu beigās piedzīvojām enerģētikas krīzi, kad elektrība bija ļoti dārga. Tagad galvenokārt izmantojam ģeotermālo siltumu, ko iegūst ar siltumsūkņiem no klintīm, zemes, jūras. Visi alternatīvie enerģijas veidi ir populāri. Protams, tie sākumā ir dārgi un prasa lielas investīcijas, taču izmaksas ekspluatācijā ir nelielas.
Ko jums nozīmē iekļaušana Wallpaper pasaules izcilāko arhitektu sarakstā?
Tas ir jauki! (Iesmejas, mulsi parausta plecus.)
Jūs neesat uzcēlusi kādu vienu izcilu ēku, bet daudzas mazas un ļoti labas. Kāpēc, jūsuprāt, šis darbs tik augstu novērtēts?
Tas tiesa… Laikam jāprasa saraksta autoriem! Lai kādā mērogā es strādātu, vienmēr cenšos atrast jaunu risinājumu līdzīgiem jautājumiem. Manas privātmājas izskatās ļoti atšķirīgas, jo manā uztverē katrs jauns projekts ir īpaša situācija, tie ir jauni klienti, kuri ir ļoti svarīgi. Arhitekti bieži apvainojas, ja nevar pārliecināt klientus par savas idejas pareizību, bet es vienmēr paturu prātā, ka nedrīkstu izlemt viena. Galvenais noteicējs ir klients. Vienmēr jāsabalansē atšķirīgas vēlmes, viedokļi, apstākļi, galu galā budžets! Daudziem maniem projektiem ir ļoti ierobežots budžets, tomēr jāsaprot, ka cilvēks no tā vēlas iegūt labāko iespējamo. Varbūt Wallpaper eksperti manos projektos novērtēja tieši to, ka tajos vienmēr meklēts jauns skatpunkts, izmantotas dažādas metodes un izteiksmes akcenti.
Kā jūsu darbus ietekmē multikulturālais izglītības un pieredzes konteksts?
Tas noteikti ietekmē, taču tādā zemapziņas līmenī. Man šķiet, tas palīdz atvērti, brīvi uzlūkot lietas un meklēt jaunus risinājumus.
Ko nozīmē jūsu teiktais, ka galvenais iedvesmas avots jums ir laika gars?
Es iespaidojos no notikumu kopuma ap mums dažādās vietās sociāli, vides aspektā, kultūras ziņā. Tas ietekmē mūsu dzīvesveidu un to, kādas mēs vēlamies redzēt savas mājas un dzīves stilu. Būtiski nepalikt uz vietas, nebūt statiskam. Nevis atrast vienu veiksmīgu risinājumu, ko tālāk izmantot visās situācijās, bet iet līdzi attīstībai, kas veidojas sabiedrībā. Tā rodas jauni iespaidi, un tiek formulēti jauni mērķi. Tas jāizmanto, lai spertu nākamo soli uz jaunu risinājumu, to es vienmēr uzsveru un cenšos darīt.
Jūsu nami ļoti labi iekļaujas apkārtējā vidē. Kā to panākat?
Man šķiet, tas ir dabisks veids, kā sākt jebkuru projektu — novērtēt vietas apstākļus un pieskaņot tiem jaunbūvi. Es sāku projektu ar vienu švīku un zinu, kas ietekmēs tālāko virzienu — tā ir vieta un klienti, kas noteiks galīgos lēmumus. Ir daudz grūtāk kaut ko radīt, ja nav nekā, kas parāda projekta robežas un prasības. Vide ir ļoti svarīga, un ēkas saskaņa ar to noteiks tās vērtību un ilgmūžību.
Jūsu pieeja šķiet ļoti praktiska. Kur saskatāt arhitektūras kā mākslas vērtību? Vai māksla var būt arī privātmājas arhitektūra?
Protams, arhitektūra ir māksla, un tā var izpausties arī ģimenes mājā. Tomēr no tīrās mākslas būtības arhitektūra atšķiras ar funkcionalitāti, praktisku lietojumu, kāda mākslai nav. Mākslinieki ir brīvi radīt to, ko viņi paši vēlas, un pēc tam mēģināt atrast kādu, kas to novērtē un nopērk. Arhitektiem viss ir otrādi — mums jau sākumā ir klients, un mēs radām kaut ko, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Protams, arhitektūrai var arī nepiemist funkcionalitāte, taču lielākoties tā tur ir. Zviedrijas arhitektūrai praktiskums ir ļoti raksturīgs, jo mums bieži ir ierobežoti līdzekļi, tāpēc ir maz iespēju projektus papildināt ar kaut ko tādu, kam nav noderīgas funkcijas. Jāatzīst, ka dažkārt es to nožēloju.
Kāda loma arhitektūrā ir jaunajām tehnoloģijām?
Ne tik liela, kā es vēlētos. Strauji attīstās jaunas apkures sistēmas, bet, piemēram, inovatīvi risinājumi materiālos un konstrukcijās ienāk lēnāk, jo tas ir dārgāk. Tādus ir vieglāk radīt un izmēģināt lielos projektos. Domāju, ka turpmāk šādu jaunumu būs arvien vairāk, jo būvniecības industrija, salīdzinot, piemēram, ar automobiļu ražošanu, nav īpaši daudz attīstījusies kopš pagājušā gadsimta. Ticu, ka nākotnē šajā nozarē redzēsim daudz inovāciju, jo sabiedrībai tas ir vajadzīgs.
Kas ir jūsu lielākā autoritāte arhitektūrā?
Grūti nosaukt kādu vienu, esmu ietekmējusies no vairākiem. Tomēr man ļoti patīk portugāļu arhitekta Alvaro Sizas darbi. Viņu es uzskatu par vienu no labākajiem mūsdienu arhitektiem.
Kur redzat savu vietu Eiropas, pasaules arhitektūras procesā?
Es vairāk gribētu, lai mani uztver kā pasaules pilsoni. Jo mazāk robežu, jo labāk!
Latvijas jaunbūvējamās Nacionālās bibliotēkas budžets ir tuvu 200 miljoniem eiro. Kāds tas ir jūsu vērtējumā — liels vai mazs?
Nesen noritēja konkurss par Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas paplašināšanas projekta īstenošanu. Neesmu īsti pārliecināta, bet plānotais budžets varētu būt gandrīz divreiz lielāks.
Latvijā joprojām daudzi šaubās, vai varam atļauties celt tik dārgu ēku, kaut arī to projektējis, iespējams, slavenākais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts.
Diemžēl neesmu pazīstama ar viņa darbiem, taču zinu par Jauno trīs brāļu projektiem.
Kāda ir jūsu sapņu celtne, ko vēlētos radīt?
Es gribētu uzcelt kādu liela mēroga sabiedrisko ēku, piemēram, bibliotēku, muzeju, koncertzāli. Vēl to neesmu mēģinājusi, taču, cerams, nākotnē būs izdevība to paveikt.
Vai vēlaties kādreiz būvēt kādu ēku Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā?
Jā, pilnīgi noteikti, ar prieku! Nacionālo bibliotēku!
***
Rahele Belačeva-Lerdela
- Dzimusi 1969.gadā Etiopijā, uzaugusi Zviedrijā, Upsalā
- Studējusi Parīzē un Amsterdamā
- Strādājusi Parīzē, Luksemburgā, Tokijā
- 2004.gadā Stokholmā nodibinājusi biroju RB Arkitektur, kura mērķis ir radīt mūsdienīgu un inovatīvu arhitektūru. Pēc viņas projektiem celtas gan privātmājas, gan sabiedriskas būves
- 2006.gada atzīta par labāko arhitekti izdevuma Residence Magazine Zviedrijas Lielās dizaina balvas konkursā
- 2007.gadā iekļauta respektablā izdevuma Wallpaper 101 pasaules izcilākā arhitekta sarakstā
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.