Šis ir sankcionēts uzsaukums doties ar nazi mežā naktī. Sēņu ir pa pilnam! Par to Dienas komanda pārliecinājās pagājušajā nedēļas nogalē Salacgrīvas puses Kraukļos 6.nakts sēņošanas čempionātā — labdarības pasākumā, ko Pasaules Dabas fonds rīko draugiem, kuri ir par dabu un tās aizsardzību. Čempionāts ir tāda vaļīga atrašanās mežā ērmotos tērpos ar nelielu devu sēņošanas. Tāds dabas karnevāls. Pamēģiniet sarīkot alternatīvu čempionātu savā sētā! Vajadzīgs nazis, lampiņa pie galvas, grozs un mežs.
Resnie putni
Pirmoreiz par nakts sēņošanas čempionātu uzzināju pirms pāris gadiem, kad māsa ievēlās mājās ar milzīgu koka sēni — beņķi. Togad bija sausa vasara, sēņu maz, tāpēc organizatori paslēpa mežā mazas koka sēnes. Kurš savāca visvairāk, balvā ieguva lielo sēni. Māsa gan bija salasījusi arī ēdamās sēnes un nebeidza stāstīt šīzīgus notikumus. Es nesapratu: nu kā tumsā var atrast sēnes?!
Šogad arī Diena saņēma ielūgumu uz čempionātu. Izdzirdusi piedāvājumu, sagumu… Pēdējoreiz sēņoju pirms 20 gadiem un — apmaldījos! Tādēļ sēņošana šķita kaut kas starp labu un ļaunu. Es saprotu ogu lasīšanu, jo, kur mētras — tur ogas. Bet sēnes! Tās jāmeklē visneiedomājamākajās vietās!
Kārdinājums tomēr bija pārāk liels, tāpēc sākām vākt komandu. Daži draugi un kolēģi lika pirkstu pie deniņiem, norādot, ka naktī nesēņos, un ar otru pirkstu rādīja uz dušveidīgo lietu, kas kapāja logā. Lija tā, ka cauri neredz. Tomēr kolēģe Antra un divi mani draugi Zane un Māris nebija ņuņņas, un ap Panorāmas laiku bijām Salacgrīvas pusē.
Tā kā komandām bija jāģērbjas atbilstoši floras un faunas tematikai, aksesuārus aizguvām no teātrī strādājošās Zanes: grozu pirmsskolas vecuma bērna augumā un aļņa ragus, kas gatavoti papjēmašē tehnikā. Labi, ka tā, jo citas komandas bija tērpušās vienoti: iztaisījušās par mušmirēm, par bērziem — baltus kombinezonus vietvietām aplīmējušas ar melnām līmlentēm, ar arbūziem ķiveres vietā, cita komanda sevi bija ievijusi tādās kā eglīšu lampiņās, citiem bija treknie gumijnieki, krāšņas spalvas un zefīrsārti zaķu kostīmi. Kā izteicās pasākuma vadītājs Roberts Gobziņš, mēs visi izskatījāmies kā resni putni.
Starts! Vairāk nekā 130 cilvēku gluži kā Dziesmu svētku gājienā soļo pa ceļu mežā un tad pajūk uz visām pusēm. Tumsā mirguļo vien baltas lampiņas, kas piestiprinātas pie galvas.
Sākotnējās bažas par pazušanu drīz vien gaist. Teritorija ir norobežota ar lenti, nav jau arī hektāriem un āriem plaša. Mūsu komanda sēņo pāris soļu atstatumā cits no cita. Drīzāk gan staigā, nevis sēņo, jo sēnes neredzam. Gramstos pa sūnām tikpat izmisīgi kā meklējot somā zvanošu telefonu. Nu, nevar atrast! Skatos dabā — kā Māris Olte, bet nekā…
Mitri ceļi
Lasīt sēnes ļauts pusotru stundu. Klusībā noriju sāpi par tukšo grozu un turpinu meklēt. Tumšs! Varbūt pāriet uz brūkleņu lasīšanu? Grozu iztapsēt ar sūnām? Ir, sēne ir! Suņu sēne! Ar tādu kā balerīnas kleitu zem mices. Antra atradusi gaileņu klājienu, arī Mārim un Zanei sāk veikties. Grozi pildās.
Nonākam vietā, kur kāds jau ir bijis. Tumsā spīd beku un bērzlapju baltie kāti, jo te sēņu galvas lidojušas Tarantīno stilā. Mēs sēņošanu ņemam nopietni: nekādas dzeršanas, nekādas atspirdzināšanās. Mainām stratēģiju un dodamies uz citu stūri. Veiksmīgi. Bekas, bērzlapes! Lipīgām, glamūrām micēm un stingriem kātiem. Sajūsmā jau sāku pa biezokni pārvietoties rāpus, ceļgali grimst mitrajās sūnās, un vienubrīd jau šķiet, ka ap kāju sāk vīties zalktis...
Skan taure, laiks beidzies. Ejot ārā no meža, secinām, ka jūtamies sasodīti labi. Ar tīru prātu, tīrām plaušām. Briljanta plaušām! Apbalvošana kļuvusi mazsvarīga. Kad grozus saliek rindā, redzam, ka citiem ir daudz labākas sēnes. Mēs varētu iegūt titulu "Neēdamākās sēnes", jo piepju un mušmiru grozā netrūkst. Ir kam mazāk. Kā izteicās cits sēņu biedrs, tas tāpēc, ka viņa komandai sēņu meklējamo laiku aizņēma komandas biedru meklēšana un sēdēšana uz krituša koka. Vēl kādai komandai grozs pildīts tukšām pudelēm, citiem — sūnām.
Vietas netiek dalītas, komandām piešķir nominācijas. Mēs esam lielākie pārtikas rūpētāji un iegūstam titulu "Maz neliekas!!!". Šī pasākuma vērtēšanas kritērijs ir draudzība. Kāds kungs no svešzemes, lūgts pasniegt speciālbalvu, atvainojas, ka pazīst tikai vienu komandu, savus kolēģus, un tiem arī pasniedz balvu.
Zaļumballe ar orķestri un somu dziedātāja monologiem rauj dejā. Karsta pirts ar bērzu slotām un ledaina pelde dursta līdz saullēktam. Zvaigznes gāžas. Sirds pukst citādi.
Jāpiekrīt nakts sēņošanas idejas autoram Uģim Rotbergam, Pasaules Dabas fonda Latvijā kūrētājam, ka šo disciplīnu vajadzētu iekļaut olimpiskajās spēlēs. Viņš jau spēris dažus soļus šai virzienā — uzaicinājis Pekinas pārstāvi/novērotāju — kāda Rīgas ķīniešu bistro darboni. Viņai paticis.
***
20.septembrī Tomes mežos notiks Latvijas sēņošanas čempionāts, ko organizē LLU Meža fakultāte un Latvijas valsts meži. Sekojiet info www.llu.lv!