Sieviete — kaut kas, kas ir mūsu. Mūsu cits

Nu tas apvainojums graamatas autores un V. Cakares virzienaa bija nepaarprotami agresiivs un rupjhs. diivaini... Ir tik daudz neizgliitotu cilveeku muusu valstii (un valsts paarvaldee), bet tos dazzus, kas domaa un speej to dariit, nolamaa... Kaapeec?

Vai tad Briselē cilvēki vairs tikai truli blenž birokrātiskos dokumentos, ēd un guļ?... Jebkura diskusija, domu apmaiņa, dedzība un aizsvilšanās par dažādām tēmām un jautājumiem, kas neskar ikdienas zupas bļodu, briselniekiem uzreiz skaitās "riešana" un "vienam otra apēšana"?.......

ui,cik "JAUKI" bija so visu to riesanu lasit!ta vien likas,ka viena otru tulit apedisiet.bet gramata,solas but interesanta,piekritu SigneiM

gender=gan dzimte, gan dzimums feminisma kopsakarā "gender studies" attiecas uz "dzimumu" nevis "dzimtes" pētniecību.

sex=dzimums; gender=dzimte. Katrs skatās no savas dzīves plauktiņa... Augstskolas pasniedzējai - teorijas, zirgam/zirdzei - darbs, "cacai" -abstraktā sievšķība...

Lasu un pārlasu teikumus: "[Pētniece] nešaubās, ka mēs visi lielā mērā esam kino veidojumi. Kā cilvēki vispār un konkrēta dzimuma cilvēki..." "Šī pārliecība, ka sieviete nav cilvēks, bet kaut kas, kas ir mūsu. Mūsu cits. Vienalga, vērtīgs vai nē..." Vai tie būtu tās "Latvijas analītiskās domas [skat. tekstā]" paraugi? Un vēl kas - "dzimte" latviešu valodā piemīt lietvārdiem, vietniekvārdiem, divdabjiem; darbības vārdiem ir sieviešu/vīriešu DZIMTES galotnes. Cilvēki ir sadalīti DZIMUMOS.

Vārga grāmata, kurā 1) latviešu filmas pievilktas teorijai, par kuru 2) autorei pagalam virspusējas zināšanas. Tā jau tie profesoriņi-doktoriņi Latvijā strādā. Otrs šāds paviršības piemērs un, starp citu, tajā pašā Kultūras Akadēmijā, ir Valda Čakare- kas sevi (laikam vienīgā)uzskata par Postmodernisma speciālisti. Nabaga studenti.

klausījos lekcijas pie Ingas Pērkones Kultūras akadēmijā. forša grāmata, paldies un tā turpināt!

shkiet, ka ir iznakusi loti interesanta gramata loti gribu izlasit visu cienu autorei par smago darbu

Par latviešiem, kas neesot veikuši masveida izvarošanas - tad jājautā, ko jūs īsti saprotat ar vārdu "latvieši". Jo šādas darbības ir bijušas gan seno cilšu mazajos kariņos Latvijas teritorijā vēl agrajos viduslaikos, gan arī abos pasaules karos 20 gs. Un nevajag sev mālēt acis ciet ar iedomātu letiņu pacelšanos pāri visā pasaulē aktuālajiem instinktiem un varas demonstrēšanas pazīmēm. Tāpat par sievietes novērtējumu - vai tiešām Jūs, cienītā rīdziniece, uzskatāt, ka sieviete ir novērtēta, ja viņai kā darba zirgam viss jāvelk, kamēr veči krogā sēž? :)

Paldies par sho gramatu...Latvijas sieviete....tas ir neizsmelams temats....

Nez kāpēc neatstāj sajūta, ka tieši feministes ir tās, kas izvaro sievieti.

Līdz šim kaut kā nezināju, ka arī latvieši (vismaz pārskatāmā pagātnē) esot veikuši "masveida izvarošanas karā"... :( Un lasu un pārlasu teikumu: "latviešu kultūrā ļoti ilgi ir bijusi šī attieksme — sieviete nav cilvēks, bet tas pielūdzamais objekts, kuru var jebkurā brīdī samīdīt", un nezinu ko teikt, ko jautāt?.. Kādu rietumu feministu - projekta vadītāju vai sponsoru - stabulē pūš grāmatas autore?.. Kā var tādu lietu par latviešiem apgalvot cilvēks, kas audzis Latvijā, kam pazīstama latviešu literatūra un tradīcijas??... (Labi, labi, es jau zinu, ka statistika saka, ka Latvijā sievietes nelabprāt tiek ņemtas darbā privātos uzņēmumos, ja viņām ir mazi bērni, un ka daudzi dzērāji vīri laukos sit sievas - nu bet tomēr, apgalvot, ka latviešu kultūrā sieviete tradicionāli nav uzskatīta par cilvēku....) P.S. Es drīzāk sliecos piekrist komentāram, ko raksta "Sieviete-dieviete-velns" - ka Latvijā, ATŠĶIRĪBĀ NO patriarhālajām kultūrām (jo Latvija praktiski nekad tāda nav bijusi!), sieviete nav varējusi īpaši kultivēt abstraktu sievišķību. Jo latviešu sieviete vienmēr (kamēr vīrieši bija mežā vai jūrā, klaušu darbos barona rijā, karos apkauti vai čekas pagrabā iemesti, vai vienkārši savu depresiju remdēja krogā) ir bijusi visu darbu un nastu vilcēja, nesēja, darītāja un noteicēja.

Par to, ka latviešu kultūrā sieviete jebkad ir bijusi pielūgsmes objekts, varētu gan pastrīdēties. Tāpat varētu pastrīdēties par to, vai latviešu filmās vispār atrodams kāds latviešu sievietes arhetips. Ceru, ka autore savā pētījumā ir ietvērusi kultūrvēsturiski neaizmirstamo un nozīmīgo Baibiņas atveidotājas meklēšanu filmai "Pūt, vējiņi." Latviešiem aizvien patīk uzsvērt kaut kādu abstraktu "sievišķību" - varbūt tāpēc, ka pašos pamatos latviešu sieviete arvien ir bijusi darba zirgs, kurai vēsturiski nav bijis ne līdzekļu, ne iespēju (lasi - vīriešu apgādnieku kā patriarhālajās kultūrās), lai kultivētu šo abstrakto "sievišķību." Būtu jauki, ja autore norādītu, no kuras filmas varones ņemts viņas vārds Inga...

Liels paldies par so zinu. Dzivojot arpus Latvijas ir daudz grutak sekot lidzi gramatniecibas jaunumiem. Tagad nevaru vien sagaidit, kad tiksu uz Rigu, lai nopirktu un izlasitu. Bet pardomas jau raisas - sievietes tels kino ir kaut kas ipasi studejams. Vakar noskatijos amerikanu just for fun filmu ligavu kari un atklati sakot, neskatoties uz totali izklaidejoso un pat mulkigo formu, tomer ta liek padomat. par draudzibu starp sievietem un to vai ta ir vertiba pati par sevi ka jebkura cita vertiba but uzticigam godigam taisnigam pret otru. hmm Latvijas kino isti nevienu filmu par divu sieviesu draudzibu un tas attistibu laulibu un gimenes veidosanas sakara nezinu, bet piemeru iz dzives gan butu daudz. uz prieksu scenaristi! Ar sveicieniem no Briseles