Skudru pūznis. Londona II

Fantastiski raksti par Londonu un tiem cilvēkiem - martā biju ,kaut gan 3 vai 4 gadus centos līdz turienei tikt. Tā viss izteikts otrajā rindkopā,ka vairs nav ko pieblist. Un tas dīkdieņu fenomens ir pateisā atslēga uz fantastiskiem darbiem.

Esmu pieteikami paškritisks un pats sevi nosodu par katru rīcību, ko atzīstu par nepareizu. Uzskatu, ka cilvēks nekad nevar būt simtprocentīgi pārliecināts, vai kaut kādā purvā vēl nav iestidzis pārāk dziļi. Jo tikai tad, ja būsi pastāvīgi uzmanīgs, vērojot pats sevi no malas kā filmā un laiku pa laikam nopērsi pats sevi kā vecāki nepaklausīgus bērnus, varēsi sevi pasargāt no neieslīgšanas pārmērībās.

savā grāmatā Tu ik pa laikam raksti par narkotiku lietošanu un tā sekām, bet kā Tev ir izdevies pašam tajā visā neiekļūt tik dziļi, lai tas ietu uz slikto pusi?

Atvainojas par gramatiskajām kļūdām. Londonas datorus pieradināt nav tik viegli. Nu jau gan esmu atgriezies un turpmāk viss būs pareizi - nekādu Bigebanu un kāspārdodu, cerams, vairs nebūs.

Nemīz, bračiņ, pārtulkos Rokupāciju eng, tad arī tur vairs nevarēsi pārvietoties skaidrā!

Sveicināts Londonā! Nosūtīju Sexepil CD Tev uz redakciju, info uz e-pastu.