Stāsts par Ikšķili ar laimīgām beigām

Līdz šim neesmu iesastījusies kaislībās, kas virmo ap jaunā kultūras centra būvniecību. Taču mani nepatīkami pārsteidza N.Ikstenas raksts "Dienā". Arī es esmu ikšķiliete, un uzskatu, ka N.Ikstena izmanto savus sakarus un iespēju publicēties "Dienā" pesonisko mērķu sasniegšanai. Visa tā jezga, kas sacelta ap jaunā kultūras centra būvniecību, izskatās pēc priekšvēlēšanu kampaņas. Gribu pateikt, ka es esmu par jaunā kultūras centra būvniecību, jo vēlos, lai Ikšķiles bērni varētu apmeklēt nodarbības un kultūras pasākumi notiktu mūsdienīgās telpās. Mums varbūt ir dažādi uzskati par kultūras vērtībām, taču nesaskatu Ikšķiles estrādē citas vērtības, kā tikai pieminekli padomju laika iespējām, kurš savu laiku nokalpojis. Varbūt šī vieta šobrīd ir piemērota Upaciera (Ufo) kunga "kultūras" aktivitātēm, taču nekam citam tā īsti nav piemērota. Man ir kauns, ka pašā Ikšķiles centrā atrodas tas grausts, ko daži mēģina saukt par Ikšķiles kultūras centru un blakus tam estrāde padomju stilā. Man ir kauns, ka Ikšķilē nav vietas, kur rīkot pasākumus, bet vēl vairāk man ir kauns par to, ka dažu ambiciozu ļautiņu dēļ, kuri savas patiesās vēlmes slēpj aiz skaļiem saukļiem par kultūras vērtību glābšanu, mēs varam palikt bez pilsētai ļoti vajadzīgā kultūras centra. Es neuzņemos vērtēt projektu, jo neesmu arhitektūras speciāliste, taču savādi šķiet apgalvojumi, ka projekts ir slikts, jo kādam tas nepatīk. Un vēl, ja kādam ir ziņas par korupciju vai nelikumībām Ikšķiles domē, tad pilsoņa pienākums ir doties uz KNAB, pretējā gadījumā, šādi apgalvojumi izklausās pēc parastiem apmelojumiem. Un pie viena nebūtu slikti noskaidrot, cik pamatoti bijuši kritēriji, lai piešķirtu kultūras pieminekļa statusu estrādei (padomju laika betons, šķībie, slapjie soliņi ...)... Ar cieņu I.Punte

Ja Ikstenai būtu teikšana, tad mēs par Eiropas savienībā nebūtu. Kāda atpalicība un tuvredzība.

Pirmās Adventes priekšvakarā Ikšķiles evaņģēliski luteriskās baznīcas mājā vēra durvis bērnu un vecāku izglītības centrs «Puķuzirnis». Solvita Zirne un Ieva Radziņa-Sproģe ideju par bērnu centra izveidi loloja jau sen, katra atsevišķi. Satiekoties skolā, kur abas strādā par sākumskolas skolotājām, sievietes nejauši uzsāka sarunu, ka Ikšķilē nav tādas vietas, kur bērni varētu pavadīt brīvo laiku, un saprata – spēki jāapvieno. Laikam jau tā ir – ja kaut ko ļoti vēlas, tas noteikti piepildīsies. «Bijām jau gatavas sava sapņa īstenošanai ņemt lielu kredītu un īrēt kādu no rindu mājām,» stāsta Ieva. «Taču beidzot sastapām pretimnākošus cilvēkus – Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Jāni Rudzīti, kurš ieteica vērsties pie baznīcas pārstāvjiem, un draudzes priekšnieci Spodru Zirni, kas mūsu ideju atbalstīja un palīdzēja realizēt. Nu abi ir kļuvuši par «Puķuzirņa» krustvecākiem.» Pamatideja bērnu centram bija pavisam vienkārša – lai bērniem būtu kur pavadīt laiku pēc skolas, bet māmiņas varētu savas atvases atstāt vismaz uz brīdi, kaut vai, lai izskrietu uz frizētavu. Taču vēlāk projekts «apauga» ar citām idejām un pārvērtās par bērnu un vecāku izglītības centru, kur strādās arī fizioterapeits un logopēds. Darbosies rotaļu istaba bērniem no pusotra gada vecuma un dažādas radošas darbnīcas, kur bērniem līdz pat 14 gadiem būs iespēja mācīties dziedāt, veidot no dabas materiāliem un papīra un apgleznot zīdu, kā arī estētikas skoliņa mazuļiem no 2 līdz 6 gadu vecumam. Atklāšanas pasākumā piedalījās vairāki desmiti ikšķiliešu – paziņas un kolēģi, sadarbības partneri un vienkārši draugi, kuri vēlēja «Puķuzirnim» vienu – stiepties uz augšu un pilnveidoties.

apbrīnojams idiotisms, cienījamie Ikšķiles inteliģenti! satraucoši ir tas, ka jūs paši ticat šim savam stulbumam.

Domes domas atskaņotāji vienā balsī kliedz - melo un intereses bīda. Ja jau melo, tad lieciet to patiesību savā domes lapā Ikskile elvē. Atspēkojiet tos neformāļu melus, kas publicēti Ikskile ar domēnu com. Par interesēm gan taisnība. Aktīvisti virza savas atklāti deklarētās intereses - saglabāt esošās vērtības un jaunās radīt atbilstoši mūsdienu funkcionālajām vajadzībām. Par arhitektūru vienmēr var diskutēt, bet kvadrātmetrus var sarēķināt. Un tā rēķināšana uzrāda piedāvātā projekta neatbilsītbu funkcijām. Domes atbalstītāji par traucējošām nosauc sabiedrības skaļi izteiktās intereses un šodien Latvijā valdošo stilā balstās uz klusējošo lielo skaitu. Klusējošie nav domes informēts vairākums, kas pieņēmis lēmumu neprotestēt. Tā ir apzināti neinformēta tautas daļa, kurai nav iespējas pieņemt lēmumu un paust attieksmi pret norisēm, par kurām neko nezina.

Es arī esu ikšķilnieks, ko man tagat darīt? Ja paklausā domi sanāk ka sabiedrība melo! Tikai kautkā neredzās ka Dome spēj to atspēkot. Ja domes deputāti darītu visu kas viņiem jādara tad sabiedrība turpinatu gulēt savā "ikšķiles guļamvagonā" un neko nedarītu. Laiks visu saliks pa vietām!

abas strīdā iesaistītās puses,- gan ikstena, gan profesors krastiņš, gan arī karpovi, gan jaunie censoņas arhitekti,- savstarpējā saskarē lieto nebaudāmu toni un stilu. bulvārpreses cienīgu. šis raksts un komentāri ir tam pierādījums. šis raksts publicēts sadaļā "izklaide. mākslas'', hehe.

vispār jau nevarēja...tā bija labdarība domāta...

Varbūt kāds var pastāstīt kā uz tā projekta varēja nopelnīt?

Skatos, te daži komentētāji sarūgtināti, ka nesanāks labi nopelnīt uz šī (par laimi bijušā) absurdā projekta rēķina.

Malači Ikstena un citi. Paldies Jums!

Jā - par to krampi ir tiesa. Laikam arī tas, ka šī vieta ir tik sena un liecības par lībiešiem atrodamas vai visur, dod kaut kādu spēku vēlēties, lai šī vieta saglabājas ,cik vien iespējams, neizpostīta. Kaut vai vēstures dēļ. Estrāde varbūt nav izcils arhitektonisks veidojums un arīnecik sena, tomēr tā iederas ainavā vairāk, nekā kāda būve ar citu funkciju...grūti iedomāties, cik kvalitatīvam un vielaikus ekoloģiskam vajadzētu būt projektam, kurš spētu respektēt ainavu tik ļoti, lai neradītu diskomfortu iedzīvotājos, vielaikus veicinātu progresu un neizpostītu to, kas ir. Nosafaltētā bērzu birzī vairs sēnes neaugs, tas ir skaidrs. Un man to sēņu pietrūks...tāpat, kā bērzu birzs...

Jums ir vājš priekšstats par Ikšķilē notiekošo un par ikšķiliešu krampi, kad pārkāpj pēdējo robežu. Nevar jau gribēt, un arī nevajag, lai katrs būtu dzirdējis par ikšķiliešu panākto cīņā pret varas visatļautību vēl padomju laikos, par ikšķiliešu uzdrīkstēšanos pirmsatmodas gados. Viens gan jāsaka - tik smagi vēl nebija bijis ... Bet izdevās. Jo citu domu apziņa nepieļāva. Un ziniet, - tagad ir pilnīgi vienalga, ja kāds pārgudri spriedelē par interesēm, sejām, PR kampaņām vai sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. P.S. Starp citu, Ikšķilē nekas vēl,diemžēl, nav beidzies. Domes darboņu plānos ir izpostīt skaistu bērzu birzi un zaļo pilsētas centru pārvērst par lielu satiksmes mezglu. Lielai daļai ikšķiliešu šī doma nešķiet laba. Varbūt vēlaties palīdzēt,- sanāks eleganta PR kampaņa, -tas taču tik vienkārši...

Baigais krampis Ikstenai. Viņai vajadzētu iet politikā - māk raustīt īstos striķīšus, izdodas piesaistīt populāras sejas savai "partijai", arī elegantas PR kampaņas padodas. (Vēlams tik, lai Noras intereses sakrīt ar tautas interesēm.) Nebrīnīšos, ja kādu dienu Nora aizies pie lielajiem Rīgas kungiem un nākošā rītā Ikšķiles iedzīvotāji pamodīsies Ikstenas pagastā.

Nu ja tie fakti būtu pārbaudīti, tad jau nebūtu meli tautai jāstāsta. Kā tas sanāk? Vai arī tā patiesība ir neizdevīga?