Citplanētiešu tēma pieder Fišera skandalozo provokāciju periodam 90.gados (viņa gleznas Sekss un kosmosa kuģi tika izmestas no 6.jauno Baltijas mākslinieku izstādes Misfits Viļņā). Toreiz mazo cilvēciņu izskats akurāt saskanēja ar daudzu "nolaupīto" atmiņu stāstiem (kas gan pārsteidzoši līdzinās popkultūrā aprobētajām vizuālajām klišejām). Patlaban šķiet vietā runāt par kādu jaunu neosimbolisma versiju, kurā iepriekšējās gadsimtu mijas ezotērikai pievienojies laikmetīgāks ufoloģijas slānis. Daži darbi ir visai tuvi lietuvieša Mikaloja Konstantīna Čurļoņa un mūsu pašu Rūdolfa Pērles fantastiskajām ainavām, tikai jūgendiskās pasteļtoņu izsmalcinātības vietā — robustāks un gleznieciski atkailināts triepiens, bet faunus, eņģeļus, sfinksas u.tml. XX gs. sākumam tipiskus tēlus jau pilnībā aizstājuši citi personāži. Gluži vai jāpiesauc filozofs Hēgelis un viņa ideja par tēzi, antitēzi un sintēzi — pievēršanās šķietami tradicionālam žanram un medijam varēja šķist konservatīvs pārsteigums pēc Fišera kādreizējiem radikālajiem gājieniem, bet tagad redzam sintēzi — citplanētieši ir atpakaļ, metoties apdzīvot gleznoto ainavu. Visi izstādes darbi tapuši šogad. Lai arī vairākas gleznas joprojām varētu saukties "ainava" (Kalnu gari runā ar mākoņiem, Iekšējā Mongolija), tā nepārprotami arvien vairāk piesātinās ar kādu dīvaini svešādu substanci. Debesīs tiecošas klinšu smailes un gaismas apļus, kas koncentriski izstaro no kāda avota (Acaccore), papildina dažādi radījumi, kas šoreiz uzrāda vairāk fantāzijas un nekopē lielgalvaino zaļo cilvēciņu ikdienišķākās pazīmes. Piemēram, būtne, kam uz galvas brieža ragi, roku vietā, šķiet, koku zari, saplūst ar tādām kā klinšu radzēm, akcentējot visas matērijas strukturālu vienotību un sirreāla sapņa manierē sajaucot visu blīvā triepienu masā (Rītausmā). Arī mutantais radījums ar cilvēka ķermeni un četrām identiskām kājām (Pie jauniem vārtiem), lidojošās ausainās galvas, no kurām viena kritusi par upuri laikam taču vilkam, kamēr tālumā vēcinās miniatūrs lācis (Lācis, vilks un zaķis), izskatās gan oriģināli, gan satraucoši, tomēr atšifrējuma nav; gleznas atgādina sapņu stopkadrus, kuru priekšvēsture un nākotne ir miglā tīta. Pirms diviem gadiem intervijā žurnālam Studija Fišers apgalvoja, ka viņam nav nekāda vēstījuma un neliekas, ka tādu vajadzētu, taču daži jaunāko gleznu nosaukumi gan liecina ko citu. Piemēram, šāds — Pirmās nehumanoīdu kristības NATO karabāzes baznīcā Ādažu poligonā. Akurāt kā notikums iz pašmāju Slepenajām lietām. Vai Spēka bedre uz R-114 — skaidrā ārpuszemes izcelsmes ainavā. Spēlēšanās ar glezniecības pamatīgumu un gaistoši netveramo citplanētiešu intrigu saliedē reālajos pasaules apceļojumos gūtos iespaidus ar sapņu, meditācijas un iztēles ainām. Kamēr nav zinātniski pierādītu faktu par svešo eksistenci (tāpat kā Dieva gadījumā, arī pretējo pierādīt īsti nav iespējams), skatītājs varbūt var meklēt sakritības un paralēles ar savām zemapziņas vīzijām. Ja tas izdodas, var arī domāt, ka svešie pastāv un tādējādi sūta vēstis par savu esamību.
Miķeļa Fišera gleznu izstāde Pie jauniem vārtiem, Galerija Alma, līdz 5.decembrim