Pārējiem tas daudzviet bija ēšanas un priecāšanās fonā. Šķiet, televīzijas to nojauta, jo īpaša iemesla sekot Jaunā gada projektiem nebija. Arī pati pasērfoju pa programmām un pēc amatpersonu uzrunām manu svētku fonu veidoja lieliskās dziedātājas Eimijas Vainhausas dziesmu DVD. Pie sirds negāja šogad piedāvātā krietni lielā nostaļģijas deva. LTV priecājās Paula krodziņā - tas, manuprāt, sirdi silda tiem, kam labpatīk dzīvot pagātnē. LNT, tāpat kā pērn, programmā “Būt vai nebūt jaunajam gadam?” savu ietekmi demonstrēja ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku it kā dziedāšanu kopā ar pazīstamiem mūziķiem. Mazliet smieklīgi, pateicoties Baibas Sipenieces ģeniālajām spējām iejusties dažādos tēlos, un Jāņa Skuteļa talantam izraisīt smieklus, vienkārši parādoties ekrānā, bija pēdējie TV3 “Ādamsoni”. Kā rituāls, bez kura Jaunais gads nevar atnākt, nāca vecās filmas “Likteņa ironija” kārtējā demonstrācija (TV 3). Bet tā jau atkal kairināja nostaļģiskas jūtas, kuru uzjundījumā prieku sagādā jau iepriekš zināmo, traki jautro vietu gaidīšana. Pārsteidza 31.decembra “Panorāmas” darbinieku gada nogales iedzeršanas ainiņa un banālais tosts “Lai mums nākamgad būt par ko iedzert”. Varbūt kādam tas vairoja svētku noskaņu, bet man likās kā bezgaumības demonstrācija un ne pārāk veiksmīgs mēģinājums tuvināties skatītājam. Vēl trakākas bija 2.janvāra ziņas ar izvērstu stāstu no Rīgas Zoo par vēršu rakstura niansēm un piekodinājumu, ka “vērsim patīk, ka to pakasa”. Tiešām smieklīgi! 1.janvārī kā klasiska latviski nostaļģiskās gaumes esence bija koncerts “Mana dziesma Latvijai”. Vecās dziesmas, kam pēc definījas jāraisa asaras acu kaktiņā, patiesi jaunās skaņās un interesanti dziedāja tikai Intars Busulis un Ieva Akurātere. Pārējie paklausīgi atkārtoja senos stereotipus par šīm dziesmām un tām obligātajām izjūtām. Kā atelpa nostaļģijas spiedienam nāca laba mūzika jau pasenajā Ulda Marhilēviča jubilejas koncertā, ko 2.janvāra vakarā rādīja LTV. Ideju trūkums un veco formātu spītīga atražošana šo gada nogali TV izpratnē padarīja gluži vai neatšķiramu no citām. Veco dziesmu un veco filmu nemitīga atkārtošana rada sajūtu, ka kaut kas īsti labs un jauns tā arī nav radīts vai vismaz fiksēts TV. Mazliet garlaicīgi, bet fona statusam atbilstoši, vai ne? Laimīgu Jauno gadu!
Svētku TV nostaļģija
Nu gan jau gandrīz visi ir izgulējušies un pārbraukuši mājās pēc Jaunā gada svinībām, vai ne? Kā parasti, jautājums par to “kā sagaidījāt?” pēc laiciņa aizvirzās pie TV programmām. Vai skatījāties, ko redzējāt, kas patika? Es zinu vismaz pāris cilvēkus, kas jau vecajā gadā sacīja, ka jauno sagaidīs pie TV.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.