Šodien tiekoties ar Prāta vētru, lai sagatavotu interviju nākamajai, 10.maija Sestdienai, viņu birojā dabūju paklausīties vēl dažas citas pagaidām nepublicētās jaunās dziesmas. Cik man zināms, nekāda noplūde nav notikusi un tās vēl nav pieejamas vai nokačājamas DC++. Parasti ar ārzemju albumiem tas notiek krietni pirms iznākšanas, tāpēc arī, lai tālāk no grēka, nelūdzu Kauperam man ierakstīt šīs dziesmas matricē. Ej nu pēc tam slēp tās, jo šodien jebkuru bildi, skaņu ierakstu vai informāciju, kas pieejama ciparu formātā, izplatīt visai pasaulei iespējams vienā mirklī. Protams, ja ir šī noplūde un ir pieprasījums. Tāpēc labāk, lai stāv un nāk pie klausītāja, arī pie manis, kad pienāks īstais laiks. Ir interesanti — un viss vairāk vai mazāk taps skaidrs 13.maijā.
Albuma tapšanā esot piedalījušies neskaitāmi viesmūziķi, Māris Mihelsons savā telefonā man parāda video, kur vienas dziesmas ģitārpartiju, sēžot melnās brillēs un laiku pa laikam vēršoties pie apkārtējiem ar savu slaveno “ko?”, ieraksta nu jau atkal uz Spāniju aizbraukušais Kaspars Bindemanis, spēlējot gluži kā Džimijs Hendrikss, ko viņš nav darījis jau gadiem ilgi, bet sanāk, protams, joprojām. Kādā gabalā piedalās arī turku mūziķi ar tautas instrumentiem, kas pēc skaņas atgādina kokles. Ir dzirdamas daudzas interesantas skaņas, kuru izcelsmi džeki paši atceras visai aptuveni, bet visvairāk mani iepriecināja dziesma Bronza, kas būšot arī trešais singls. «Tas tak nav zelts, tā nav pat bronza» — šādi skan piedziedājums un dzied to neviens cits kā albuma producents Gustavo, kurš vispār līdz šim nav dzirdēts dziedam — tikai repojam — un kurš Prāta vētru esot albuma tapšanas laikā krietni padresējis. Būdams perfekcionists, kurš arī savu albumu iznākšanu parasti ir novilcinājis līdz brīdim, kad tiešām viss ir tā, lai viņam nebūtu kauns zem tā parakstīties.