Uguņošana — goda jautājums

"Patiesībā tas ir šausmīgs darbs," Ilmārs nopietni noteic un tūdaļ arī paskaidro, kādēļ: pērn labākajam uguņotājam balva bijusi iespēja salūtu rīkot 18.novembrī, bet šā gada uzvarētājs varēs rīkot salūtu Jaunā gada sagaidīšanā Bastejkalnā. Tieši tas ugunsmeistaram šķiet bēdīgākais, jo viņš, tāpat kā pārējie pirotehniķi, dzirdējis informāciju, ka 18.novembrī, kad tiks svinēta Latvijas Valsts 90.dzimšanas diena, uguņošanu rīkošot ārvalstu pirotehniķi: "Rīgas 800 gadu jubilejā uguņoja austrālieši; runā, ka tagad tie būšot francūži... Iznāk tā: kad jāplēšas par sīknaudām, tad palaiž savējos, lai kaujas savā starpā, bet, kad ir normāls budžets un varētu izpausties, — nekā!" Mūsējiem konkursā uz astoņām uguņošanas firmām izdalīti 12 tūkstoši latu, katrai firmai jāšauj trīs minūtes. "Nav grūti izrēķināt, ka katra kompānija tērēs 500 latu minūtē. Tādēļ ir drusku pārestības sajūta."

Iedvesmojas no Pērkona

Kādēļ Ilmārs Āboliņš šajā konkursā, kas noslēgs Rīgas svētkus, piedalās? Izrādās, galvenokārt tāpēc, ka — ja tevis nav šeit, tad tevis nav vispār, turklāt tā ir laba iespēja pamēroties spēkiem ar konkurentiem. Ilmārs arī labprāt stāsta, ko svētdien piedāvās skatītājiem: "Manā biogrāfijā ļoti liela nozīme ir grupai Pērkons, jo savas pirotehniķa gaitas sāku tieši pie viņiem. Tādēļ, gatavojot priekšnesumu, izvēlējos Balādi par gulbi, kas gan tiks nedaudz saīsināta." Katrs priekšnesums tiek gatavots pēc scenārija, un šim nolūkam tiek izmantota amerikāņu sistēma: muzikālo materiālu ielādē datorā, un tad būvē priekšnesumu. "Jāņem vērā, ka, izšaujot pirotehnisko izstrādājumu, tas nemaz uzreiz nav redzams, bet gaisā atveras pēc četrām piecām sekundēm. Tādēļ, lai mūzikā trāpītu uz to brīdi, kad nepieciešams akcents, raķete jāizšauj ātrāk, un dators to visu nodrošina," stāsta Ilmārs Āboliņš, piebilstot — bez scenārija un iepriekš dzīvē desmitiem tonnu sadedzinātās pirotehnikas nevar saprast, kā un kas notiek, nemaz nerunājot par kvalitatīva priekšnesuma sagatavošanu. Turklāt ar katru gadu nāk klāt jauni pirotehnikas izstrādājumi, taču tie ir ļoti dārgi. "Piedalīšanās šajā pasākumā mums ir goda jautājums, un vienreiz gadā to varam atļauties," viņš nosaka.

Nav nepareiza laika

Vai uguņošanas laikā raķetes mēdz uzvesties citādāk, nekā pirotehniķis ieplānojis? "Nu, ja ar pirotehniku viss ir kārtībā, tā parasti nenotiek — īpaši, ja ievēro drošības tehnikas noteikumus," Ilmārs atzīst, piebilstot — skatītāji gan dažkārt mēdz izstrādāt dažādus brīnumus. "Nesen Gaujas svētkos režisors pieļāva situāciju, ka skatītāji atradās netālu no šāviņiem, kas bija izvietoti gar Gaujas krastu, un es tur neko nevarēju darīt. Atlika vien lūgt Dievu, lai nekas nenotiktu..." viņš trīsreiz piesit pie koka. Savukārt par piemērotiem vai nepiemērotiem laika apstākļiem varot teikt — ja lādiņi ir sausi un pareizi sapakoti, salūts var notikt gandrīz jebkuros laika apstākļos: lietū, sniegputenī un stiprā vējā. Drīzāk nozīme esot pareizam apģērbam. Un vēl Ilmāram ir ieteikums salūta skatītājiem: ja uguņošanas laikā vējš pūš tieši sejā no AB dambja puses, ir jāiet prom uz Radisson pusi, jo dūmi iet pa vējam, un to nu uguņotāji pagriezt nevar. Savukārt, ja vējš salūta laikā pūš no labās vai kreisās puses vai arī no aizmugures, viss ir kārtībā. "Atliek vien ticēt tam, ko Grigalis teica laika ziņās — ka svētdien vakarā būs labs laiks," viņš pasmaida.

Rīgas uguņotāju sacensības par tiesībām rīkot Jaungada uguņošanu

Sīkāka informācija: www.rigassvetki.lv un www.diena.lv