Otrā Austālijas malā (Ziemeļos) cilvēki cīnījās ar nebeidzamiem plūdiem. Un otrā Austrālijas turnejas koncertprogrammā bija ietverta Gijas Kančeli Klusā lūgšana — Silent prayer, ko rīdzinieki savulaik dzirdēja Kremerata Baltica festivāla noslēgumā Doma baznīcā.
Pasauli tomēr vieno ne tikai globālas finansiālas krīzes. "Gospodi, pomiluj!" — Kungs, apžēlojies! — noslēgumā dzied sīka meitenītes balstiņa. Kungs, apžēlojies — vēl ne reizi vien izskanēs Lieldienu gaidās visos kontinentos.
Vai Kungs apžēlosies arī par apmulsušo Latviju, kura nevar un nevar tikt pie sakārtota budžeta, pie sapratnes, ka kultūru nevar "bīdīt" ar "demokrātiskām" vairākuma nobalsošanas metodēm?
Kultūras vidē aktīvajā diskusijā ne reizi vien ir pieminēts meritokrātijas jēdziens. Uz nopelniem balstītas varas jēdziens. Patiesībā jau zinātnē un mākslā nekad nav darbojies kāds cits varas mehānisms — lai kādus virzītājspēkus lietotu naudu pieturošā vara, neko iebalsot vai iebīdīt neizdodas, un nākas vien respektēt tos, kas ir autoritātes pēc meritokrātijas principiem.
Latvijas PSR laikos man nācās rediģēt kādu grāmatu ar plašu personu rādītāju. Tur bija milzum daudz Nopelniem bagāto kultūras darbinieku un Tautas mākslinieku X-Y-Z, un visādu prēmiju laureātu, līdz vienā lappusē saraksts nonāca pie īsa šķirkļa: Blaumanis — rakstnieks. Nekāds balsojums nebija viņam šo godu piešķīris.
"Pie mums ministru maiņas notiek caurmērā pēc 7—8 mēnešiem. Vai tad arī būtu jāmaina visa ierēdņu masa? (..) Mēs esam maza tautiņa, tāds līdzeklis nav piemērots mūsu mazai demokrātiskai valstij. Mums vajadzīga zināma neitralitāte. Ja tā te nav ieturama, tad daudz kas cits no lielākām lietām nebūs pie mums ieturams. Tad diezgan lielas bažas ir par mūsu kultūras un mūsu valsts tālāku pastāvēšanu." (No ministra Raiņa (1926.gada decembris līdz 1928.gada janvāris) runas LR II Saeimas 7. sesijas 11.sēdē 1927.gada 22.novembrī.)
Visbēdīgākais šajā varas maiņu karuselī ir ticības zaudējums. Ja vara atļaujas atcelt, apturēt, pārskatīt, reorganizēt, pārtraukt, aizturēt, optimizēt, samazināt, apgriezt un neturpināt savulaik pašas apstiprinātus, monitorētus, virzītus, saskaņotus, diskutētus, plānos iekļautus un budžetos ietvertus, ratificētus, ar parakstiem apliecinātus, likuma normās paredzētus, uz nākotnes attīstību vērstus un kā jau nu tur vēl visādi birokrātiski apliecinātus projektus un sociālās garantijas, tad mēs attieksmē pret savu valsti iekrītam sen aizmirstā depresijā un nihilismā. Vai tas nerada grēku plūdu sindromu, kad tikai pa pārim no katras sugas ļaus izdzīvot?
Gidons Krēmers Austrālijā nebija koncertējis trīs gadu desmitus. Viņu atcerējās kā tīņu sapni par izcilību. Tagad viņam līdzi bija vēl viena izcilība — orķestris Kremerata Baltica. Austrālijas vecākā mūzikas producentu grupa Musica Viva apliecināja, ka kaut ko tādu Sidnejas operas milzīgā koncertzāle nebija piedzīvojusi. Tai pašā laikā vienas no vecākajām un lielākajām Austrālijas arhitektūras firmām PTW vadītājs arhitekts Andrejs Andersons nesen uzcēlis jaunu kamerorķestrim daudz piemērotāku koncertzāli pašā Sidnejas vēsturiskajā centrā. Un, lai to novērtētu, nācās nopirkt biļeti uz japāņu taiko bungotāju koncertu..
Taiko trokšņa un ritma dinamikai piemīt kāds rituāla raksturs. Varbūt Latvijā ar to varētu aizbiedēt ļaunos garus? Kā arī mūsu rituālās valdīšanas garastāvokļa maiņas.