Ulda Stabulnieka piemiņai

Šis rudens nāk apgleznot Latviju jau bez Ulda Stabulnieka – komponista sirds pēc ilgas un smagas slimības pārstāja pukstēt 2012. gada 27. septembra rītā. Viņa leģendārā, 1981. gadā radītā dziesma Tik un tā ar Māras Zālītes dzeju kļuva par vienu no latviešu dziesmotās Atmodas priekšvēstnešiem, pats Stabulnieks – par sirdsapziņas, dzimtās zemes mīlestības un Dieva dota talanta zīmi.

Pasaulē nācis 1945. gada 8. oktobrī Jaunatnes teātra aktrises Veras Stabulnieces ģimenē, Uldis bērnību aizvadīja skatuves aizkulisēs, mācījās Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora klasē un, līdzīgi vienaudžiem, padsmitnieka gados aizrāvās ar džezu un estrādes mūziku. Deju vakaros veidojās un attīstījās Stabulnieka pianista talants, taču studijas tika turpinātas Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas fakultātē, kas absolvēta 1973. gadā. Pa vidu pāris trauksmainu gadu (1965-1967) aizritējuši karavīru ansamblī Zvaigznīte, kas, Stabulnieka vadīta, 1967. gadā ieguva Lielo Liepājas dzintaru, kļuva par Starptautiskā Tallinas džeza festivāla diplomandi un saņēma Polijas džeza federācijas speciālbalvu. Armijas gados sacerēta arī pirmā dziesma, kam sekojis vesels izcilu melodiju birums, un ar savu džeza tēmu Balāde skaņradis ieguvis trešo vietu starptautiskajā džeza tēmu konkursā Monako (1973).Kopš 1968. gada Stabulnieks bija pianists Latvijas Televīzijas un radio vieglās un estrādes mūzikas orķestrī, 1969. gadā pievienojies jaundibinātajam kamerkorim Ave Sol, ar kuru kopā apceļotas tālas un tuvas zemes. No 1972. līdz 1975. gadam Stabulnieks otro reizi studē Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas klasē. 1975. gadā kļuvis par vadītāju LPSR Filharmonijas ansamblī, kas vēlāk ieguva nosaukumu Tip Top. Kopā ar solistiem Ojāru Grīnbergu, Margaritu Vilcāni, Sandru Ozolīti šais raženajos gados radīts un ieskaņots daudz populāru melodiju, kā arī vairāki dziesmu cikli - Grīziņkalna zēni, Rīgas dziesmas un citi. Uldis sevi apliecināja arī kā solodziedātājs - viņa neatkārtojamā, vīrišķīgā balss iemūžināta paša sacerētajās melodijās Solījums, Andersenam, Zvaigžņu zaglis, Es mīlu dzīvi skaisto, Sudraba mākonis, Lūgšana visiem svētajiem, un tās uz laiku laikiem paliks latviešu estrādes zelta fondā un klausītāju sirdīs. Paralēli jau kopš 60. gadiem radīts daudz mūzikas Valmieras, Jaunatnes, Nacionālā, Liepājas, Leļļu teātra iestudējumiem, paliekoša vērtība piemīt arī Ulda Stabulnieka kora dziesmām, kinomūzikai. Radošā mūža pēdējos gadu desmitos mūziķis lielākoties darbojās kā pianists, valdzinot ar priekšnesuma filozofisko dziļumu. 1978. gadā Uldis Stabulnieks uzņemts Komponistu savienībā. Par mūziku Paula Putniņa lugas Ar būdu uz baznīcu iestudējumam Latvijas Nacionālajā teātrī (1987) saņēmis Andreja Pumpura prēmiju, par devumu teātra mākslas žanrā un par teātra mūzikas koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī – Latvijas Lielo mūzikas balvu 1995, par dziesmu Tik un tā – Autortiesību bezgalības balvu 2004. 2007.gadā viņš saņēma Aleksandra Čaka balvu, par nopelniem Latvijas valsts un tautas labā, 2011. gadā komponists, pianists un dziedātājs Uldis Stabulnieks apgalvots ar Atzinības krustu. Atvadīšanās no mūziķa notiks 29. septembrī plkst. 11 Svētā Jēkaba katedrālē Rīgā, Jēkaba ielā 9 (nekā iepriekš ziņots – plkst. 12 Svētā Alberta baznīcā Rīgā).Patiesā līdzjūtībā - Kultūras ministrija un Latvijas Radio.