Ludmilai Azarovai izdotas vairākas dzejoļu grāmatas gan latviešu, gan krievu valodā. Viņa krieviski atdzejojusi Ojāra Vācieša, Aleksandra Čaka, Raiņa, Māra Čaklā, Imanta Ziedoņa, Māras Zālītes u.c. latviešu autoru dzeju, tulkojusi daudzus kultūras vēsturē nozīmīgus darbus, piemēram, Arvīda Žilinska un Marģera Zariņa operu libretus, Bazīlija Plīnija „Slavas dziesmu Rīgai”. Tomēr plašai sabiedrībai viņa vairāk zināma kā Ojāra Vācieša dzīvesbiedre.
Dzejnieku kopējie gadi aizritējuši tagadējā Ojāra Vācieša ielā 19, kur patlaban ir Ojāra Vācieša muzejs. Dzejnieka memoriālais dzīvoklis ir arī Ludmilas Azarovas dzīves un daiļrades telpa 30 gadu garumā, izstāde „Māras ezera noburtā” ir it kā šī laika turpinājums.
Šoreiz tas būs stāsts par dzejnieci un viņas mīlestībām – Rīgu, valodu, mūziku, putniem, akmeņiem un, protams, ģimeni. Apmeklētāji no jauna vai atkal varēs tikties ar Ludmilas Azarovas dzeju.
Izstāde būs atvērta līdz gada beigām.
Veltījums dzejniecei Ludmilai Azarovai jubilejas gadā
Sagaidot dzejnieces Ludmilas Azarovas dzimšanas dienu, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā 10.aprīlī plkst. 15 tiks atklāta viņai veltīta izstāde „Māras ezera noburtā”.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.