Vēstures rezonējošais fons

Tā esences veidā var kopsavilkt režisores Indras Rogas teikto dienu pirms viņas jaunā iestudējuma pirmizrādes. 8.janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī priekškaru vēra Gunara Janovska romāna Uz neatgriešanos dramatizējums. "No tiem darbiem, ko man piedāvāja iestudēt, šis šķita mēģinājums. Tai brīdī tas arī bija viss. Bet laikam taču bija intuitīva sajūta, jo, kad Inga (Ābele – Z.R.) sāka strādāt pie dramatizējuma, kad runājām par tēmām… Emocionāli visasāk darbs mani trāpīja tai brīdī, kad Gruzijā sākās karš, kad Krievijas karaspēks sadrūzmējās pie Igaunijas robežām. Tas vēstures aplis…" par savu ceļu uz G.Janovska darbu stāsta Indra Roga. Tieši tāpēc izrāde mazāk kā par šodienu stāstīšot par vēsturi — gan vispārcilvēcisku vērtību, gan sociālpolitisku norišu gaismā. Pilnībā bez vēstures tomēr neiztikt, jo G.Janovska romānā divu jaunu cilvēku mīlestība uzplaukst uz sarežģītu vēstures notikumu fona. Izrādes centrā baltvācu meitene Zigrīda un latviešu puisis Jānis, saukts par Džoni. Viņas vecāki ir bagāti, viņš dzīvo kopā ar tēvu, kara invalīdu. Ir 1939.gads, un Vācija aicina baltvāciešus atgriezties senču dzimtenē, bet Latvijas valsts mudina doties prom "uz neatgriešanos". Zigrīdai neatļauj palikt Latvijā, Džonis nespēj atstāt savu zemi, lai saglabātu pašcieņu. "Tas ir kā Romeo un Džuljetas stāsts. Viņi nāk no dažādām pasaulēm. Bet, par spīti tam, viņiem ir ļoti tīras jūtas. Džonim būtībā jāatbild uz Hamleta mēroga jautājumu — vai viņš mīlestības dēļ ir gatavs iet pāri līķiem, iet pret sirdsapziņu. Un beigās nonākt pie secinājuma, ka vienīgais veids, kā saglabāt mīlestību tīru, ir šķirties…" par savas izrādes varoņiem saka režisore. "Es nenodarbojos ar tiesāšanu, arī Janovskis to nedara. Šeit jau nav uzvarētāju un zaudētāju. Zaudēja visi. Lieli politiskie riteņi, ambiciozi pagriezieni, ko izdara vadoņi, tie sabojā ļoti daudzas individuālas dzīves," saka I.Roga un min, ka G.Janovska darbs ļauj domāt gan par latviešu, gan baltvācu traģēdiju. "Tas bija ļoti smagi — četrpadsmit dienās bija jāpieņem lēmums, viņiem atņēma pavalstniecību, avīzes ļoti pozitīvi rakstīja, lai tikai brauc projām, ka nevienam viņi te nav vajadzīgi. Ko mums tas maksāja, to mēs tagad zinām. Un es neizvairos no tā, ka mēs zinām, kas notika pēc tam. Varoņi nezina, bet mēs zinām. Bet dīvainā kārtā izrādes aktualitāte nesaistās tikai ar baltvāciešiem. Fons ir daudz plašāks. Šobrīd mēs paši esam tādā labilā situācijā. Un tas fons rezonē." G.Janovska romānu izrādes vajadzībām dramatizējusi Inga Ābele. Galvenās lomas jaunajā izrādē spēlēs Ivars Kļavinskis vai Arturs Krūzkops un Madara Saldovere.