Šonedēļ Latvijas Dabas muzeja zāles pārvērtīsies par krāšņu fantāzijas dārzu — tur būs izstādītas gan graciozās dienlilijas, gan gladiolu zobeni. Izstādes būs aplūkojamas no 13. līdz 17.augustam muzeja darba laikā — visi interesenti arī varēs konsultēties pie krāšņo augu selekcionāriem un kolekcionāriem.
Zied vien dienu
Dienlilijas pavisam noteikti nav lilijas, lai arī abas pieder vienai ģintij. Ja apdullinoši smaržojošie, lielie liliju zvani uz kārtīgā stublāja ir izdīguši no sīpola, tad dienlilijas ir sakneņi, kas izplešas lielā lapu rozetē, veidojot pamatīgu ceru. Kā stāsta dienliliju selekcionārs Raimonds Petrovskis, dienlilijas Latvijas apstākļiem ir ļoti piemērotas. "Neesmu redzējis tik izturīgus ziedus," atzīst selekcionārs. Tas arī esot galvenais iemesls, kādēļ latviešu selekcionāri jau pirms piecpadsmit gadiem pievērsušies dienlilijām, — tās ir izturīgas, uz ziemu nav jāizrok vai īpaši jāsedz, kā arī lieliski panest lietainu laiku. "Tām ir fenomenāla īpašība — un citām puķēm lietus laikā ziedi salīst, var iet bojā, jaunie ziedi — arī sapūt, dienlilijām tas nedraud," stāsta Petrovskis. Kā izrādās, dienliliju ziedi priecē vien dienu — no rīta pumpurs atveras, un dienas beigās tā vairs nav. Taču dienliliju krūms ir kā nosēts ziediem, jo katru dienu to grezno cits zieds. Tas arī padara dzīvi skaistāku, ja arī bijusi pamatīga krusa vai spēcīgs lietus. Pēc šādām dabas parādībām vairākas dienas ziedošie ziedi var būt saplosīti un krūms izskatīsies samērā bēdīgi, bet dienlilijas jau nākamajā dienā atvērsies no jauna. Krūms Latvijas apstākļos zied vismaz divus mēnešus.
Papildinājums ēdienkartei
Lai arī dienlilija, salīdzinot ar rozēm, asterēm, dālijām un citiem plaši pazīstamiem ziediem, nav pazīstamākā, tomēr tās vēsture Latvijā sniedzas jau visai sen. Kā vēsta seno laiku liecības, Latvijā dienlilijas augušas jau vismaz pirms 150 gadiem, lielākoties pie lauku kūtīm bez īpašas aprūpes. Pirmo reizi tās literatūrā pieminētas ar nosaukumiem "dienlilijas" un "skaistziedes", vēlāk, padomju laikos, šīs krāšņās puķes dēvētas par "dienziedēm". Sākotnēji dienliliju ziedi bijuši samērā trausli, ar plānām lapām, neizturīgi pret vēju, bet tagad selekcijas rezultātā radušies izturīgi augi — Amerikas selekcionāri izveidojuši šķirnes ar ļoti biezām ziedlapām. "Nu gandrīz kā salātlapas," nosaka selekcionārs Petrovskis. Viņš arī atzīst, ka ASV selekcionāri esot gan Latvijai, gan Eiropai vairākus gadus priekšā, taču pamazām mūsējie cenšoties viņus apsteigt, tiesa gan, tam traucē nesakārtotā likumdošana. "Veiksmīgs selekcijas rezultāts būs no labiem mātesaugiem, tie jāieved no ASV, taču nodokļu dēļ to cena ir nesamērīgi augsta," atzīst Petrovskis.
Taču arī patlaban nopērkamiem augiem ir vairākas labas īpašības — viena no tām īpaši patiks tiem, kuri uzskata, ka dārzā jāaudzē vien augi, kas izmantojami. Kā izrādās, dienliliju pumpurus var izmantot pārtikā! "Pumpuri garšo pēc lazdu riekstiem, savukārt, kad tie noplaucēti ar karstu ūdeni, pēc garšas atgādina pupiņas," stāsta selekcionārs. Pagaidām gan vēl dienliliju gastronomiskās īpašības pilnībā nav izpētītas, taču viss esot priekšā.
***
Ziedu izstādes
Latvijas Dabas muzejā 13.— 17.augustā Mirkļa zieds — dienlilija 1.stāva izstāžu zālē, atklāšana 13.augustā plkst.13. Atvasaras karaliene — gladiola 2.stāva izstāžu zālē, atklāšana 13.augustā plkst.12. Vairāk informācijas www.dabasmuzejs.gov.lv