Vai Rīga un Latvija šodien jau nav finanšu centrs?
Kas vispār ir finanšu centrs? Tā ir vieta, kur satiekas investīciju vai naudas devēji ar investīciju vai naudas saņēmējiem. Finanšu centrs ir būtisks līdzeklis, lai piesaistītu tieši privātas investīcijas. Ja runājam par valsts investīcijām, tas ir citādi, bet privātu investīciju piesaistīšanai ir ļoti svarīgs tieši finanšu centrs kā instruments. Tāpēc daudzas valstis ļoti rūpējas par savu finanšu centru attīstību, lai piesaistītu investīcijas. Finanšu centros strādā gan universālās bankas, gan nišas bankas jeb privātbankas. Bankām ir dažādas stratēģijas, dažādi klienti un finanšu produkti. Mēs, protams, viens otru papildinām.
ABLV Bank ir privātbanka. Privātbankām sākotnējais noguldījumu apjoms ir lielāks nekā universālajām bankām. Latvijā vidēji, es domāju, tas sākas apmēram no 50 000 eiro, ārzemēs tas ir vēl lielāks.
Protams, finanšu centrs nevar būt bez saistītām nozarēm un organizācijām, kā Rīgas Fondu birža, Latvijas depozitārijs, ostas un tranzīts, telekomunikācijas, IT infrastruktūra, brokeri un apdrošinātāji, biznesa, nodokļu un audita konsultanti, juridiskie biroji, viesnīcu pakalpojumu sniedzēji, kultūras un izklaides centri, augstskolas un biroju centri. Un beidzot ar iespēju izīrēt vai nopirkt dzīvokli. Tas viss ietilpst jēdzienā «finanšu centrs», un tas nevar būt bez valsts likumdošanas atbalsta. Latvijai un Rīgai kā finanšu centram ir divdesmit gadu pieredze. Mums ir arī būtiskas priekšrocības, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tāpēc Latvijas bankas akumulēja 70% no visiem Baltijas valstu banku nerezidentu noguldījumiem - šobrīd tie sasniedz aptuveni 6 miljardus latu.
6 miljardi - tas ir daudz vai maz?
Ar sešiem miljardiem latu, pēc Pasaules Bankas datiem, Latvija diemžēl nav atrodama finanšu centru TOP 100reitingos. Lieli un plaši zināmi finanšu centri ir Ņujorka, Londona, Frankfurte, Honkonga, Luksemburga. Ir daudz reģionālo vai specializēto finanšu centru - Malta, Vīne, Monako. Nesen arī Tallina pieteica sevi kā reģionālu finanšu centru.
Latvijā daudzi uzskata, ka tieši rūpniecība ir pats galvenais, bet kāpēc valstis attīsta finanšu centrus?
Pirmais apsvērums - lai piesaistītu investīcijas savām valstīm. Privātās investīcijas. Otrais - lai gūtu papildu ienākumus. Faktiski eksporta ienākumus no ārvalstu klientu apkalpošanas, piedāvājot viņiem produktus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijā daži politiķi viņus nicīgi dēvē par nerezidentiem, bet man labāk patīk viņus saukt par ārvalstu klientiem, jo tie ir cienījami cilvēki, kas ar savām investīcijām un noguldījumiem stimulē mūsu ekonomiku un palīdz attīstīt mūsu valsti.
Kipras krīzes laikā runāja, ka Latvija varētu kļūt par "otru Kipru". Kas reāli ir noticis?
Šogad saistībā ar Kipras krīzi liela noguldījumu plūsma uz Latviju nav novērojama. Tomēr visus pēdējos gadus nerezidentu noguldījumi stabili aug par 10-15% gadā, kas principā nerada papildu riskus. Statiska rāda, ka vidējais 27 Eiropas valstu banku sektora aktīvu rādītājs pret valsts iekšzemes kopproduktu 2012. gada beigās bija 370%, Latvijā šis rādītājs ir tikai 130%, kas ir samērā zems rādītājs.
Kā finanšu centrs var palīdzēt valsts attīstībai, izņemot visiem zināmo kreditēšanu?
Nerezidentu noguldījumi Latvijā, šie seši miljardi latu, ir neizmantotais resurss investīcijām. Mūsu uzskats - ir nepieciešams izstrādāt programmas šo nerezidentu noguldījumu lokalizācijā. Citiem vārdiem runājot, tā ir Rīgas kā finanšu centra virzība uz eksporta pakalpojumu centru. Finanšu centrs un eksporta pakalpojumu centrs ir divas saistītas lietas. Pagaidām mums labi veicas ar finanšu centru, ja mēs būsim spējīgi attīstīt eksporta pakalpojumu centru, mums izdosies vēl vairāk attīstīt ekonomiku.
Pilnu interviju lasiet pirmdienas, 9.decembra, laikraksta Diena 4.-5.lpp.!