Apgalvojat, ka vēlaties veicināt spēcīgu profesionāļu atgriešanos Latvijā. Ko jau izdevies paveikt jums un kas būtu jādara valsts amatpersonām, lai veicinu aizbraukušo cilvēku atgriešanos mūsu valstī?
Kad paskatāmies statistiku par aizbraucējiem, tiešām rodas iespaids, ka daudzi, turklāt profesionāli labākie, cilvēki aizbraukuši prom no Latvijas strādāt uz ārzemēm. Mēs meklējām darbiniekus ar 10-15 gadu pieredzi strauji augošā interneta servisa kompānijā un secinājām, ka Latvijā nav cilvēku ar šādu pieredzi, tāpēc ka mūsu valstī trūkst ilgtermiņā strādājošu, strauji augošu interneta servisa kompāniju. Moderno tehnoloģiju nozarē, tajā jomā, kurā mēs strādājam, nevienam Latvijas uzņēmumam nav vairāk par diviem gadiem. Ja cilvēks vēlas strādāt strauji augošā interneta servisa kompānijā, šāds uzņēmums vai nu Latvijā ir jāizveido pašam, vai arī jādodas meklēt darbu citā valstī.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistu darba tirgus vispār ir starptautisks - darbu piedāvā gan sociālajos tīklos, gan dažādos IKT speciālistu profesionālajos tīklos, turklāt labiem speciālistiem piedāvā ne tikai darbu, bet arī sola apmaksāt ceļu un palīdzēt ar praktiskajiem pārcelšanās jautājumiem. Vērojama globāla konkurence, tomēr pastāv cerība, ka profesionāli spēcīgi cilvēki sapratīs - arī Latvijā dibināti latviešu uzņēmumi var piedāvāt izaugsmes iespējas.
Tomēr - kā panākt, ka cilvēki nevis aizbrauc, bet dibina savu uzņēmumu, ja reiz grib strādāt, piemēram, moderno tehnoloģiju jomā?
Cilvēkam pašam vajadzīgas privātās ambīcijas, kas mudina veidot savu biznesu. Tomēr gribu teikt, ka ne jau vienmēr cilvēki, kuri aizbrauc uz ārzemēm strādāt un iegūst tur pieredzi, savu pieredzi tur arī atstāj. Var būt tā, ka cilvēks aizbrauc uz ārzemēm, tur pastrādā un atbrauc mājās - uz Latviju -, un pielieto iegūto pieredzi šeit, mūsu valstī.
Brīdī, kad nodibinājām Infogram, bija piedāvājums no mūsu investoriem pārcelties uz Berlīni, pēc tam bija piedāvājums pārcelties uz Londonu, kad kļuvām vēl pazīstamāki, mums zvanīja no dažādām Lielbritānijas un ASV pilsētām un aicināja pārcelties un strādāt tur. Arī Somijas valdībai ir milzīgi granti, kas ļauj spēcīgi attīstīt IKT jomu.
Runājot par to, ko vajadzētu darīt, Latvijas valdībai un politiķiem pie varas vajadzētu nodrošināt vieglāku, vienkāršāku pieeju sākuma kapitālam biznesa sācējiem. Būtu jānodrošina pieeja sākuma kapitālam 50-150 tūkstošu eiro apmērā bez uzņēmuma daļu paņemšanas. Tas veicinātu jaunu ideju īstenošanos, tāpēc ka uzņēmuma darbības pirmajā posmā arī ar 50 tūkstošiem eiro var izdarīt ļoti daudz. Protams, ir vajadzīgs mehānisms, kā izvērtēt, lai nauda tiešām aiziet perspektīvam biznesam - uzņēmumiem ar globālu potenciālu. Tomēr uzskatu, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, no kuriem varētu izveidot tādu žūriju, kas spētu izvērtēt jauno uzņēmumu globālo potenciālu.
Valdībai arī vajadzētu nodrošināt grantu perspektīviem uzņēmējiem, lai paturētu intelektuālo kapitālu Latvijā, līdzīgi kā rīkojas Somija, cenšoties panākt, lai intelektuālais kapitāls paliek pašu valstī. Zināms, ka Somijā pastāv sistēma - uzņēmumam jāatmaksā grants, ja tas tiek pārcelts ārpus Somijas, - un tiek darīts viss iespējamais, lai tieši Somijā tiktu veicināta gan darbvietu rašanās, gan nodokļu nomaksa.
Par tipisko Latvijas interneta patērētāju, IKT nozares jaunās paaudzes darbinieku iegūtās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, lasiet Leiterta intervijā Magdai Riekstiņai Studenti mēdz būt erudītāki par mācībspēkiem otrdienas, 22.aprīļa, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!