Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Adijāns: Ko darīt ar sētu ap Latviju?

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem un politiķiem lielas raizes sagādā cilvēku masveida aizbraukšana, citur arvien lielākas galvassāpes sāk gādāt cilvēku pieplūšana. Tiek prognozēts, ka arī Latvijai drīzumā būs jādomā par tukšās vietas aizpildīšanu, un Valsts prezidents 18.novembra uzrunā jau laikus aicināja "necelt sētu ap Latviju".

Iespējams, tas bija tikai mājiens to virzienā, kas mēģina ierobežot uzturēšanās atļauju biznesu. Bet, ja runa ir par lētā darbaspēka ieplūdināšanu, pagaidām mums nekāda sēta nav jāceļ, tāda jau pastāv. Latviju kā īstens Ķīnas mūris aizsargā pieticīgais darba atalgojums. Zemā darba produktivitāte un ik uz stūra sastopamā korupcija savukārt garantē to, ka mūsu valstī neieplūst pārāk daudz investīciju, kas varētu radīt jaunas darbvietas.Tomēr, kā par pārsteigumu, pasaulē ir arī valstis, kurām Latvijas algas šķiet pietiekami pievilcīgas, un Latvijā ir arī darba devēji, kuriem vietējo strādnieku pieprasītās algas šķiet maķenīt par augstu. Tāpēc jāsecina, ka zināms potenciāls viesstrādnieku piesaistīšanai var atrasties. Vienīgi būtu vēl jāizdomā, kā viņus noturēt Latvijas teritorijā pēc tam, kad viņi tikuši Eiropas Savienībā.Līdzīgi kā ar eiro ieviešanas procedūru, Latvijai šeit ir lieliskas iespējas mācīties no tā, ko pieredzes trūkuma dēļ sagandēja vecās Eiropas valstis, - jāizmanto atpalicības radītās priekšrocības, pat varētu teikt. Sākotnēji, ieviešot eiro, piemēram, netika domāts par cenu uzraudzīšanu, tagad tas jau tiek darīts. Arī steidzami meklējot jaunas darbarokas no ārpuses, vairākas pieredzējušākās dalībvalstis nu spiestas atzīt, ka viss nav ritējis tā, kā plānots.Par pamatīgu pārsteigumu pirms diviem gadiem parūpējās Vācijas kanclere Angela Merkele, kura toreiz atzina, ka multikulturālās sabiedrības ideja "ir absolūti izgāzusies". Dzirdēt šādus vārdus no kāda Vācijas līdera patiešām jau nozīmē daudz. Francijas ierēdņi nu jau kādu laiku bez īpašām ceremonijām uz dzimteni atpakaļ sūta sev nevēlamos romu tautības viesus. Plaša mēroga diskusija tagad aizsākusies arī Lielbritānijā.Kritika par Lielbritānijas imigrācijas politiku nāca no pavisam negaidītas puses - pašiem politikas ieviesējiem, konkrēti - no toreizējā iekšlietu ministra Džeka Strova. Strovs, komentējot Leiboristu partijas 2004.gada lēmumu piešķirt darba atļaujas jaunajām Austrumeiropas dalībvalstīm, sacījis, ka tā bijusi "iespaidīga kļūda" un "tā bija labi domāta politika, kuru mēs sagandējām".Toreiz valdība paredzēja, ka Lielbritānijā darba meklējumos ik gadu ieradīsies aptuveni 5 līdz 13 tūkstoši viesstrādnieku. Tagad zināms, ka nepilnos desmit gados valstī ieradušies vairāk nekā viens miljons darba meklētāju.Šis komentārs parādījās tajā pašā dienā, kad viņa pēctecis, tagadējais iekšlietu ministrs Deivids Blankets brīdinājis, ka romu tautības migrantu pieplūdums Lielbritānijā būtiski paaugstina nemieru riskus.Šobrīd ap Latviju vēl ir sēta, tāpēc jautājums drīzāk ir par to, cik lielā mērā to jaukt nost. Viesstrādnieku piesaistīšana pirmajā brīdī var šķist kā labs paņēmiens celt valsts konkurētspēju, taču, ņemot vērā citu valstu pieredzi, sēta nost būtu jājauc ar ļoti lielu piesardzību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē