Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Migla
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds
Foto: Dienas mediji

Adijāns: Vācija Eiropā ir kā vakarskolā nonācis ģimnāzists

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

32 komentāri

starp citu
s
nesen pats maizi pirki par viņu naudu, kad tavi drugi smerdeļi izzaga Latvijas kasi
vau ,
v
vot eto da!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! strādāt no viņiem pamācies, jo tur slinkie latvieši darbā neturas, visus izmet
Jūlis
J
Neizskatās, ka vācieši apzinās savas veiksmes cēloņus. Tā ir globalizācija, kas vāciešiem deva iespēju apgādāt Ķīnu un Indiju ar Vācijas mašīnbūves produkciju. Bet tas visdrīzāk beigsies nelāgi, jo rezultātā pārtrūkst tirgus ķēde un rodas priekšnoteikumi globālai ekonomiskai krīzei.
Zandis
Z
Vacijai vajadzetu izziet no EU ,tad tai nebutu jastute tadi slaisti ka Kipra un Griekija. Frici strada,bet slaisti dienvidos uzdarbojas ka spelu zaalee. Katram butu jadzivo taa ka naudas maks atlauj. Ja kaimins neprot saimniekot,kapec man tas jaatbalsta.Lai pats macas izdzivot ar savu naudu.
cony to Zandis
c
Vācijai,ASV,Somijai un gandrīz visās valstīs ir tehnologijas,iespējas visus motivēt raženam darba,vajadzīga tikai vadošo politiķu griba.
  • 0
  • 0
ivars graudums
i
Vaacijaa un arii Somijaa ir ierasts, ka visi, neatkariigi no izgliitiibas produktiivi straadaa. Manaa farmacijas firmaa straadaa kjiimikji, farmakologi, biologi, medikji. Visiem ir savs, neliels birojs un laboratorija. Laboratorijas vadiitaajs, promoveets akadeemikjis straadaa kopaa ar saviem laborantiem un maacekliem varbuut 80% no sava darba laika. Vinjsh nes atbildiibu par savu darbinieku panaakumiem. Birojaa meklee literatuuru, raksta darbus darbiniekiem un 1/4bgada paarskatus. Man rodaas iespaids, ka Latvijaa akadeemikji ir par "smalku", lai straadaatu rokas darbus. Varbuut deelj produktiivaa darba Vaacija ir veiksmiiga valsts!
jautaajiens
j
Dabistiski, akadeemikjis var straadaat roku darbu, bet vai maaceklis pa to laiku akadeemikja liimenii domaas?
  • 2
  • 0
trakāk
t
ar Latviju , kad tā atgriezīsies Krievijas bandītu pilnā ietekmē !
cony to trakāk
c
No Latvijas un visas ES gudri,demokrātiski,skaisti,strādīgi,uzticīgi veidotas valstu savienības,atpakaļ ceļa nav,bet mēs ar darbu saniegsim augstu labklājību,kultūru un uzticību savienotās Eiropas vērtībām.
  • 0
  • 0
Truba
T
Vācija nav spējīga savādāk. Bet interesantā kārtā, ja tur šodien būtu referendums, arī viņi visticamāk izstātos no eirozonas
cony to no Vācijas
c
Ne kāda naida un neuzticības ES nav ne Vācijas politiķos ne Vācijas tautā.Man jau liekas,ka amerikāniem bišķi skauž,ka Merķelē ļoti ieklausās gan putins,bet visvairāk visi attīstīti domājoši krievi,viņi saprot,ka vislielākā vērtība ir stipra demokrātiska savienota Eiropa.
  • 1
  • 1
to FREDS
t
Meli, klaja demagogija. Marku atbalsta 70%
  • 2
  • 1
FREDS.
F
Nu nezinu gan, pagjusonedel ari bija dati gan Vacjas TV, gan avizes aptaujas paradija ka apmeram 70% atbalsta Eiropas Savienibu un eiro.
  • 3
  • 1
no Vācija
n
Vakar notika jaunas partijas Vācijas alternatīva (AfD) dibināšanas kongress. Piedalījās apmēram 1500 delegāti. Partijas mērķis: Vācijai pāriet atpakaļ uz marku. Pēc viņu uzskata: eiro radījis starp kaimiņiem tikai nesaskaņas un naidu, un lai katrai valstij būtu iespēja patstāvīgi attīstīties. Pēc sociol. aptaujām tai ir apt. 25% balsstiesīgo atbalsts. Skatos, ka LV presē par šo notikumu nav ne vārda.
  • 3
  • 1
FREDS.
F
Mani gan apmierina Eiropas Savieniba, un es esmu par lielaku integraciju, tiesi Eiropas Savieniba man ir nodrosinajusi iespejas, gan pelnai, gan izglitibai, nemaz nerunasu pa iespeju piektdiena vakara dzert alu Riga, bet sestdienas vakara maza Francu ciematina vinu, jebkura gadijuma es gribu dzivot, bagata Latvija un stipra Eiropas savieniba nevis kautkada NVS, ko propogande SC un Zatleristi, reizem ari ZZS.
Rebriks
R
Fred, verga dvēsele meklē sev kakla kungus. Tu esi verga dvēsele. Acīmredzot, Dombrovska fans. Es gribu dzīvot brīvā Latvijā. Eiropas Savienība man ir atņēmusi visu - medicinislo aprūpi, cilvēcīgu nodrošinājumu vecumdienās, izglītības iespējas.
  • 1
  • 0
Senais
S
Dīvaini, ka Eiropas politiķi nav ņēmuši vērā līdzīgu savienību pieredzi. To, ka lielu valstu "draudzēšanās" ar mazām patiesībā ir iluzora izrādīšanās Lai cik tās lielās eksponētos kā labsirdīgās lielās zivis, apetīte tām arī ir liela.
Fakts
F
Tas nav divaini - tas ir speciali organizēts.
  • 4
  • 3
Autram taisnība -
A
lai piebremzētu Vāciju, ''atbrīvotāji'' pat Latvijā 9.maijā uz Vācijas šrotos pirktajiem autiņiem lepni raksta - NA BERLIN!
cony
c
Adijāns ļoti tēlaini un precīzi attēlojis Vācijas lomu mūsdienās.Mēs nedrīkstam būt skaudīgi,ka vācieši kārtīgi,ražīgi strādājot visās nozarēs sasniedz vadošās lomas.Mums Eiropa tieši vajag vismaz vienu vai vēl labāk vairākas savienības valstis,kurās ir vērts ieklausīties no kurām var pamācīties.Ir tikai labi,ka Eiropa ir vienota un būtu vēl labāk,ka arī Krievija saprastu,ka arī Krievijai vajadzētu ieklausīties un līdzināties pēc Vācijas kārtības.Kārtība mums patīk visiem.Arī ASV ir plaukstošas tikai tādēļ,ka arī ir savienotas valstis ir kārtība,ir Dieva un darba mīlestība.Nav nozīmes,nosaukt 4,5 vai sestais Reihs,bet galvenais kopāiā savienība,kārtība,uzticība,Dieva un darba mīlestība.
  • 2
  • 1
Maskavas vilciena mashiinists
M
Eirofobam Vaards. Nekas netraucee jums un citiem airofobiem aiziet no Eiropas kaut vai sodien. Vilcieni kursee, bet robeza staav valjaa.
  • 1
  • 4
Makiavelli
M
Jautaajums tam svolocieshu nejeegam - kaapeec Belgija, Luksemburga, Cehija un Igaunija var attiistiities ES sastaavaa, bet Latvija nee?
  • 4
  • 3
Vārds
V
Tādā savienībā Latvijai nekas labs nespīd. Jo ātrāk mēs to sapratīsim un no ES aiziesim, jo labāk mums pašiem.
  • 4
  • 7
Latvijai ir jaizstājas no ES un STE
L
Ja mēs papētīsim „Pievienošanās ES līguma”, Māstrihtas un Lisabonas līgumu noteikumus, tad atklāsim, ka tie Latvijai liedz jebkādu patstāvīgu attīstību, liedz īstenot tos principus un projektus, kurus savulaik izmantoja tās valstis, kuras tagad skaitās industriālas un bagātas. Patīk tas kādam vai nē, bet tāpēc Latvijas iestāšanās ES uzskatāma par stratēģisku kļūdu, ja ne nodevību. Ja gribam attīstīties un savu mantojumu atstāt nākamajām paaudzēm, tad jāsaprot, ka turpmāka palikšana ES sastāvā nav savietojama ar Latvijas attīstību. Argumenti, kurus parasti min propagandisti, kuri aizstāv Latvijas dalību ES, nav nemaz tik aplami, bet tie darbotos tikai tādā valstu savienībā, kas apvieno dalībvalstis ar līdzīgu attīstības līmeni un kura balstās uz sadarbību un solidaritāti. Taču ES ir savienība, ja to vispār var saukt par savienību, kas apvieno valstis ne tikai ar krasi atšķirīgiem attīstības līmeņiem, bet pat valstis, kuras atrodas dažādos attīstības ciklos. Turklāt ES dalībvalstis nevis sadarbojas kopīgam labumam, bet cita ar citu konkurē, proti, stiprākās aprij vājākās. Un Latvija, protams, ir viena no visvājākajām, kuru aprīs visātrāk, ja mēs vēl aizkavēsimies ES.
  • 4
  • 10
ES sastāvā Latvijas attīstība nav i
E
Bet faktiski arī mūsdienās bagātās valstis savu tirgu un savus ražotājus turpina sargāt, jo teorijas par brīvu tirdzniecību un brīvu konkurenci domātas vairāk standarta ekonomikas grāmatām un eksportam uz nabadzīgajām valstīm. Un jo vairāk nabadzīgās valstis uz šīm viltus teorijām paļaujas, jo nabadzīgākas kļūst. Tas ir kā karš ar citiem līdzekļiem, kurā bagāto valstu upuri cieš tādus pašus zaudējumus kā pēc militāras sakāves. No karā sakautajām valstīm uzvarētāji piedzen repariācijas, nodevas un dažādas privilēģijas. Tieši tas patlaban notiek ar gandrīz visām bijušā Austrumu bloka valstīm, bet sevišķi ar mūsu Latviju, jo mūsu vietvalži Rietumu prasības izpilda īpaši centīgi, pat pārcentīgi. Ilmāram Rimševicam taisnība, kad viņš Latvijas padziļinātu iekļaušanu ES (eiro ieviešanu) saistīja ar ģeopolitiku, kas ir iekarošanas un pakļaušanas politika. Tieši tā pēc II pasaules kara attīstījās arī Vācija, Zviedrija, Dānija un citas Eiropas valstis, kuras tagad skaitās bagātas un sociāli atbildīgas. Bet ne Latvija, kura pati sagrāva savu padomju laika industriālo mantojumu un neierobežoti atvēra savas robežas Rietumiem. Kad mūsu vietvalži Latvijas ražotājus aicina konkurēt ar varenajām Rietumu korporācijām, kuru apgrozījums un resursi vairākkārt pārsniedz visas Latvijas apgrozījumu, tā ir tikpat ciniska ņirgāšanās, kā tad, ja kāds pirmklasnieku, kurš piecus gadus nosēdējis pie datorspēlēm un internetā, aicinātu sacensties ar rūdītu karatē meistaru – melnās jostas ieguvēju.
  • 6
  • 8
Patiesība
P
Ja līdz Māstrihtas līguma parakstīšanai ES dalībvalstu rīcībā bija instrumenti savu ražotāju un tirgus aizsardzībai, tad tagad tie ir liegti. Ja jau tādas citādi attīstītas valstis kā Itālija un Spānija šajā spēlē ir zaudētājas, tad ko gan mēs varam sapņot par Latviju, kura ES iestājās kā ekonomikas tuksnesis? Vienīgais, ko mēs ES varam piedāvāt, ir savi cilvēki (kā lēts darbaspēks), dabas resursi, atlikušie uzņēmumi un infrastruktūra. Tieši tāpēc Latvijas ekonomikā dominē mazapstrādātu izejvielu (piemēram, koksnes) un cilvēku eksports, patēriņa preču imports, nekustamo īpašumu spekulācijas un tūristu pievilināšana. Ar tādām aktivitātēm nekādu turību nav iespējams radīt, līdz ar to Latvija ES sastāvā specializējusies uz aizvien pieaugošu nabadzību. Gluži tāpat kā daudzas bijušās kolonijas, kurām Rietumi uzspieduši „Vašingtonas konsensa” noteikumus.
  • 4
  • 3
Patiesība
P
ES ir nulles summas spēle Būtu jau jauki, ja ar dažādu monetāru triku un deklaratīvu hartu palīdzību varētu uzburt labklājību, diemžēl reālajā dzīvē šāda maģija nenotiek. Katras tautas labklājība ir tieši atkarīga no šīs tautas produktivitātes, kas izpaužas kā ražošana un augstas vērtības pakalpojumu sniegšana. Ja paanalizēsim pēdējo 63 gadu vēsturi, tad atklāsim, ka tās ES dalībvalstis, kurām bija attīstīta stipra ražošana pirms Māstrihtas līguma parakstīšanas, ir tikai ieguvušas, jo tām pavēries plašāks noieta tirgus. Bet tās valstis, kuras ES pievienojās ar vāji attīstītu ražošanu vai vispār bez vērā ņemama ražojošā sektora, ir kļuvušas vēl nabadzīgākas, iestigušas lielos parādos un masu bezdarbā, kā arī spiestas eksportēt savu darbaspēku un izpārdot resursus. Tas tikai dabiski, jo ES monetārā savienības noteikumi un arī ierobežojošās ražošanas un oglekļa izmešu kvotas ir iesaldējušas ražošanas attīstību. Citādi šo modeli Rietumos sauc par „nulles summas spēli” (angliski Zero–sum game). Tas nozīmē, ka šī spēle ir modelis, kurā vienas puses ieguvumi ir citu dalībnieku zaudējumi. Piemēram, industriāli attīstītās Vācijas ieguvumi ir Grieķijas, Spānijas, Itālijas, Portugāles, Latvijas u.c. zaudējumi.
  • 5
  • 3
Patiesība
P
Un patiesībā, vai nav vienalga, kurs pēc kartas - bet REIHS?
  • 2
  • 2
Patiesība > Vārds
P
http://www.diena.lv/blogi/4-5-reihs-vai-vienkarsi-diktatura-demokratiskai-es-13983483 Rietumu avīzes pēdējo gadu laikā intensīvi raksta par to, ka ir pienācis Vācijas kundzības laiks Eirozonā. 2011.gada augustā britu „Daily Mail” pat uzrakstīja par Ceturtā Reiha atdzimšanu. Te viņi mazliet kļūdījās, jo Ceturto Reihu 2.pasaules kara beigās izveidoja Bormans, Hanss Kamlers un Henriks Millers slepenas tīklveida organizācijas veidā, kas darbojās pietiekami ilgi, īstenībā, kas darbojas vēl joprojām, tāpēc, ja runājam par Reiha atdzimšanu, tad jārunā ir par Piekto Reihu. http://politologija2.wordpress.com/2012/10/09/piektais-reihs/
  • 1
  • 0
Vārds
V
Patiesība, kas tad ir ceturtais reihs?
  • 2
  • 1
Patiesība
P
Vācija ir reizē gan ES lokomotīve, gan atvēsinošs atgādinājums par pārējo dalībvalstu stagnāciju un nespēju piemēroties apstākļiem. (C) Kādiem apstākļiem lai mēs spetu pielāgoties, ja šiet VISS TIEK PLĀNVEIDĪGI SAGRAUTS AR "DRAUDZĪGU" ES ATBALSTU!!!
  • 4
  • 6
Patiesība
P
IT KĀ NEVIENS NEZINĀTU, ka JEVROSOJUZS PATIESĪBĀ IR - 5.REIHA DIBINĀŠANAS PROJEKTS!!!!
  • 2
  • 8

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Uz Eiropas fona nav slikti

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos dzimušo bērnu skaits nav sasniedzis pat desmit tūkstošus – šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) novembrī publiskotā ziņa radusi atbalsi tajā vidē, k...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē