Ašeradens: Politiski nozīmīgu personu definīcijas paplašinājums – efektīvs ierocis cīņai ar korupciju un ēnu ekonomiku

Šis ir būtisks normatīvās bāzes pilnveidojums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai finanšu sektorā. Latvija, reaģējot uz OECD iestāšanas procesā izteiktajām rekomendācijām, šīs izmaiņas ir salāgojusi atbilstoši aktuālākajam starptautiskajam standartam. Šī standarta ieviešana ir kritiski svarīga, ņemot vērā to, ka Latvija, banku sektoram dinamiski attīstoties, ir kļuvusi par starptautiska mēroga finanšu centru, kuram nepieciešama atbilstoša risku kontrole. Kādēļ tieši politiski nozīmīgu personu definīcijas paplašinājums?Tas ir nepieciešams mūsu sistēmas pilnveidošanai un trūkumu novēršanai. Pasaulē bankas bieži tiek izmantotas korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijai, tādējādi bankām ir būtiska loma, lai novērstu šo līdzekļu legalizāciju un korupcijas apkarošanu. Vienlaikus noteiktās prasības par PEP attieksies arī uz citiem likuma subjektiem, piemēram, maksājumu iestādēm, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Svarīgs priekšnosacījums valsts ekonomiskajai attīstībai ir efektīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma, lai nodrošinātu cīņu ar noziedzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tādējādi, lai nodrošinātu, ka bankas netiek izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un līdzekļi, kuri iziet caur bankām, ir ar legālu un saprotamu izcelsmi, ir jābūt izstrādātiem efektīviem kontroles mehānismiem. Saskaņā ar Transparency International vērtējumu Latvija šobrīd reitinga tabulā no 43.vietas starp 167 vērtētajām valstīm ir pacēlusies uz 40.vietu, to dalot ar tādām valstīm kā Kaboverdi, Kostariku un Seišelu salām. Tomēr Latvija joprojām ievērojami atpaliek no Igaunijas, kura ar 70 punktiem atrodas 23.vietā, un  Lietuvas, kura novērtēta ar 61 punktu un ierindota 32.vietā. Tā kā tieši OECD otrās fāzes ziņojumā īpaša vērība ir korupcijas risku pārvaldības sistēmai finanšu sektorā, ir izskanējuši vairāki jautājumi, vai OECD prasības par PEP definīcijas paplašināšanu nav pārlieku nesamērīgas un neuzliek administratīvo slogu. Balstoties uz OECD pieredzi un izdarītajiem secinājumiem, pasaulē daudzi izmeklēšanas gadījumi ir pierādījuši, ka parasti savu prettiesisko darbību (kukuļošanu, krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju utt.) īsteno caur saistītām personām (radiniekiem, laulātajiem, draugiem, darījumu partneriem). Lai savlaicīgi novērstu šo risku, ir nepieciešams paplašināt politiski nozīmīgas personas definīciju. Tas ļaus īstenotu kontroli arī pār tādu personu darījumiem, kuri var tikt iesaistīti prettiesisko darbību veikšanā. Tāpat arī publiskā vara var tikt izmantota personiskā labuma gūšanai ne tikai valsts institūcijās, bet arī pašvaldībās (piemēram, izstrādājot attīstības plānus vai izsniedzot būvatļaujas). Tāpēc arī šo personu, kas ieņem augsta ranga amatus pašvaldībās, veiktajiem darījumiem ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību.  Kas patiesībā ir politiski nozīmīga persona?Par jauno prasību izpildes praktisko pusi jānorāda, ka  PEP statuss ir attiecināms vienīgi uz augtākajām amatpersonām. Tas nav attiecināms uz zemākā ranga vai vidējā ranga amatpersonām. Līdz ar to amatpersonu loks, uz kurām attiecas PEP statuss, ir būtiski ierobežots. Bankai, identificējot un nosakot klientu (PEP) pasākumus, ir jāņem vērā PEP regulējuma ieviešanas mērķis, proti, novērst gadījumus, kad personas izmanto finanšu iestādes, lai legalizētu līdzekļus, kas iegūti korupcijas rezultātā. Līdz ar to finanšu iestādei nav jāvelta papildu pūles klienta izpētei, ja klients, piemēram, kontā saņem vienīgi līdzekļus ar skaidru izcelsmi (piemēram, alga) un tālāk veic saprotamu un pamatotu šo līdzekļu izlietojumu (piemēram, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, preču iegāde, u.tml.). Papildu tam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādā vadlīnijas, lai sniegtu ieteikumus PEP identifikācijai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) risku pārvaldībai. Vadlīnijas sniegs ieteikumus ne tikai attiecībā uz  PEP noteikšanu un to darījumu uzraudzību, bet arī attiecībā uz to ģimenes locekļiem un saistītajām personām. Vadlīnijas definēs nepieciešamos NILLTFN risku mazināšanas pasākumus, sniedzot finanšu pakalpojumus PEP klientiem, kā arī skaidros PEP statusa atcelšanas prasību izpildes nosacījumus. Vadlīnijās tiks ietvertas arī rekomendācijas jauno prasību ieviešanas procesam.Par skaitļiem!Jāatzīst, ka Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sniegtie publiski pieejamie aprēķini par PEP, to radinieku un saistīto personu skaitu nav pamatoti. Svarīgi ir zināt, kas ir norādīto skaitļu avots, kādas metodes izmantotas aprēķinos. Datos nav sniegta informācija par to, kas ir norādītā skaitļa 11 400 (atspoguļo kopējo PEP skaitu) avots.Savstarpēji saistīto personu skaita aprēķināšanā izmantotais koeficients 0,7 ir patvaļīgi ņemts skaitlis, un nevar koeficientu reizināt divas reizes, tādējādi tikai mākslīgi tiek palielināts rezultāts. Spriežot pēc publiski sniegtās LKA informācijas, komercbankām būs nepieciešams veikt padziļināto izpēti 589 044 Latvijas Republikas personām. Šis skaits nekādā viedā nav pamatots ar izmantoto skaitļu avotiem un aprēķina metodi. Tāpat nav vērtēts apstāklis, vai visas minētās personas izmanto banku sniegtos pakalpojumus un kādā apmērā tām piemīt politiski nozīmīgai personai raksturīgais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks. Klientu izpētei un darījumu uzraudzībai ir jābūt balstītai uz risku izvērtējumu, nevis tā jāpiemēro vienveidīgi, neņemot vērā padziļinātās izpētes piemērošanas mērķi un sasniedzamo rezultātu.