Augonis ir jāoperē, nevis jāpaļaujas uz brīnumziedi

Var atbalstīt vai kritizēt ģimenes ārstu rīcību, tomēr, manuprāt, šī cīņa par savu prasību izpildi, kuru, visai iespējams, mediķi šoreiz uzvarēs, dos īstermiņa risinājumu. Proti, pašu mediķu leksikā runājot – sastrutojošais augonis tiks nevis izgriezts un kārtīgi sakopts, bet gan tikai apsmērēts ar kādu brīnumziedīti, uz laiku mazinot sāpes. Respektīvi – gan jau valdības stabilitātes vārdā ģimenes ārstu prasīto naudu valdība atradīs, noņemot to kādai citai tikpat akūtai vajadzībai, tādējādi vismaz šo problēmu uz kādu laiku paslaukot zem paklāja. Un visi būs laimīgi. Kādu laiku – līdz nonāksim pie secinājuma, ka budžetā atkal nav pietiekami naudas un steigšus jāveic "izdevumu konsolidācija". 

Mediķu un politiķu strīda karstumā ir aizmirsusies būtiska nianse – problēma nav kāda ierēdņa vai politiķa gribēšanā vai negribēšanā maksāt lielākas algas, bet gan tajā, ka nav jau pašas naudas.

Tieši tāda pati problēma ir gan izglītībā, gan iekšlietās, gan bedrainajā autoceļu nozarē. Un tajā pašā laikā jāsaka pretējais – kopējais naudas daudzums nemaz nav tik mazs, tikai jautājums, kā šo naudu apsaimnieko tie, kuriem tā ir uzticēta. Pēdējo mēnešu laikā daudz esmu runājis ar ceļu nozares speciālistiem, kuri vienprātīgi atzīst, ka savā ziņā ir bezjēdzīgi nemitīgi gadu no gada lāpīt sabrūkošu autoceļu, jo ielāpi ir tikai īstermiņa risinājums, kas diezgan ātri tiek atkal izplēsti un bedres rodas no jauna. Tikai nereti jau daudz dziļākas un bīstamākas. Kvalitāti var nodrošināt, uzbūvējot jaunu ceļu. Tieši tas pats notiek visās citās nozarēs – tā vietā, lai īstenotu nopietnu un kvalitatīvu, bet pats galvenais – rūpīgi pārdomātu un ilgtspējīgu remontu, ik gadu notiek riņķa dancis ar lozungu "Dodiet mums šodien un tūlīt!". Vienmēr jau kaut ko – vairāk vai mazāk, bet iedod. Taču, kā jau teicu, histēriskajā naudas sagrābstīšanā aizmirstas problēmas pamata cēloņi, kurus neviens nerisina.

Arī šobrīd totāli sagandētā nodokļu reforma rāda, ka politiķi nav spējīgi strādāt profesionāli un kvalitatīvi. Reforma, kuras pamata jēga bija radīt bāzi ilgtermiņa stabilitātei un attīstībai, šobrīd ir pakļauta īstermiņa vājībām un politiskām spēlēm. Diemžēl – kamēr valsts pārvalde nerīkosies atbildīgi un sistēmiski, tikmēr arī notiks haotiska un neproduktīva problēmu apgrābstīšana, nevis ilgtspējīga valsts attīstība.