Gājējs uzsāk ielas šķērsošanas pie zaļās gaismas, tomēr bieži ir spiests "pieskriet", lai pie sarkanā vēl neatrastos uz ielas, turklāt, jo parēja garāka, jo šāda situācija ir izplatītāka. Ja nu veselības vai citu apsvērumu dēļ skriet nav iespējams un braucošais transporta līdzeklis, redzot "zaļo", mundri turpina braukt, bet gājēju nepamana? Čaka ielas traģēdija notika uz regulējamas gājēju pārejas, tātad luksofors ielas otrajā pusē vēl nav drošības garants, un katram satiksmes dalībniekam gan gājējam, gan autovadītājam ir jābūt uzmanīgam un jāpārliecinās par situāciju uz ceļa, neskatoties uz luksoforā degošās gaismas krāsu. Tieši tādēļ pieredzējuši autovadītāji pārliecinās, vai uz pārejas nav aizkavējies kāds sirmgalvis vai bērns, bet gājējs ir īpaši uzmanīgs, ja ielas šķērsošanas laikā iedegas sarkanā gaisma. Turklāt atbilstoši izmaiņām satiksmes noteikumos, regulējamu gājēju pāreju drīkst šķērsot braucot arī riteņbraucējs, kura parādīšanās uz pārejas var būt pilnīgi negaidīta.
Cits risks gājējiem ir garās, četras vai vairāk joslas šķērsojošās neregulējamās gājēju pārejas, kuras neatbilst nedz Latvijas standartiem, nedz satiksmes drošības likumdošanai. Lai uzlabotu to drošību ir nepieciešams izveidot brauktuves sašaurinājumus, lai pārejas vietā, kustība vienā virzienā notiktu tikai pa vienu joslu, un bīstamā apdzīšana tieši pirms gājēju pārejas fiziski nebūtu iespējama. Daudzi autovadītāji ir saskārušies ar situāciju - pirmajā joslā priekšā braucošais transporta līdzeklis palēnina gaitu, un aizmugurē braucošajam rodas vēlme vai nepieciešamība mainīt joslu, lai apdzītu, it īpaši braucot aiz maršruta mikroautobusa. Tomēr aizmugurē braucošais var nepamanīt, ka bremzēšana notikusi, palaižot gājēju. No drošības viedokļa katram satiksmes dalībniekam būtu svarīgs brauktuves sašaurinājums pie gājēju pārejas, izveidojot ceļa vidū gājēju saliņu, vai abās pusēs sašaurinot ceļu no ietves puses. Pēc tam atkal var atgriezties pie divām joslām katrā virzienā. Ja arī izmaiņas infrastruktūrā uz brīdi samazinās transporta plūsmas ātrumu, tās tomēr veicinās gājēju un citu mazaizsargāto satiksmes dalībnieku, kā arī pašu autovadītāju drošību. Autovadītājs nav izolēta būtne uz vientuļas salas, viņam ir ģimenes locekļi, kuriem jāatgriežas mājās sveikiem un veseliem. Satiksmes drošības pasākumi stiprinās pārliecība par tuvinieku drošību, turklāt nebūs jādzīvo ar sirds ēstiem par izraisītu traģēdiju uz ceļa.
Aizvadītā gada nogale, kad vairāki gājēji cieta uz pārejas vai tās tuvumā apliecina, ka šajā satiksmes drošības jautājumā vēl daudz darāmā. Cik daudz vēl Latvijā ir šādu neregulējamu, slikti apgaismotu pāreju, kas šķērso četras vai vairāk joslas! Nepieciešams vai nu veikt ceļa sašaurinājumu pāreju vietās, vai, kur tas ir nepieciešams un iespējams, pārveidot šīs pārejas par regulējamām, ierīkojot ne tikai luksoforus, bet arī pietiekamu apgaismojumu un brīdinājuma zīmes pirms pārejas. Nedrīkst aizmirst par gājēju tuneļiem un gājēju tiltiem, kurus Latvijā izmanto reti. Šādi kompleksi uzdevumi ir jānosaka kā Latvijas prioritāte satiksmes drošības jomā.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.