FIA pētījumi liecina, ka, piemēram, 2013. gadā ES valstu valdības kopumā no satiksmes dalībniekiem dažādu nodokļu un nodevu veidā iekasēja 286,3 miljardus eiro, 71% no tā sedza tieši privāto pasažieru automašīnu īpašnieki, bet 49% no summas bija akcīzes nodoklis degvielai. Summa veidoja no 2-3% no ES dalībvalstu kopējā IKP.
Tajā pašā 2013. gadā tikai 178 miljardi eiro ES valstīs tika ieguldīti ceļu infrastruktūrā, kas veido vien 0,8% no IKP. Tātad kopumā no iedzīvotājiem iekasētā summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz ieguldījumu drošos un modernos ceļos, tātad arī iedzīvotāju veselībā. FIA satrauc, ka jau kopš 2005. gada ES valstu ieguldījums ceļos pakāpeniski samazinās, bet ieņēmumu apjoms no iedzīvotājiem palielinās. Tas ļauj ES valstu autovadītājiem nevis lūgt, bet pieprasīt augsti kvalitatīvu ceļu infrastruktūru un protestēt pret jebkādiem valdību mēģinājumiem vēl vairāk palielināt nodokļu slogu braucējiem.
Arī Latvijā no satiksmes dalībniekiem dažādu maksājumu veidā iekasētā nauda ievērojami pārsniedz ceļos ieguldīto. Mūsu autoīpašnieks maksā ikgadējo transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokli, katru gadu par tehnisko apskati, dabas resursu nodokli, maksā pirmreizējās automašīnas reģistrācijas nodokli un akcīzes nodokli degvielai, bet ceļiem joprojām nepietiek, tie ir sliktā stāvoklī, un autovadītāju izdevumi palielinās, labojot bedrēs sadragātos spēkratus. Latvijā šogad no autoīpašniekiem plānots iekasēt vairāk nekā pusmiljardu eiro, bet uz ceļiem nonāk mazāk par pusi – nedaudz virs 200 miljoniem eiro.
Interesanti, ka vidēji ES valstīs 82% nodokļu ir tieši saistīti ar nobraukuma apjomu - jo vairāk brauc, jo vairāk maksā. Tā tas nav Latvijā, kur jāmaksā ikgadējais "ceļa nodoklis", un tas nav saistīts ar nobrauktajiem kilometriem. Šis nodoklis gadā budžetam dod papildu 90 miljonus eiro, bet cita situācija ir Igaunijā un Lietuvā, kur tāds nodoklis neeksistē.
Latvijā 2013. gadā ieņēmumi no satiksmes dalībnieku maksājumiem sastādīja aptuveni 2,7% no IKP. Visvairāk - 5,5% iekasē Slovēnijā, bet vismazāk, nedaudz virs 2% Rumānijā, Beļģijā un Francijā. Vidēji ES - 2,4% no IKP. LAMB viennozīmīgi atbalsta FIA uzskatu, ka nekavējoties jāpārtrauc jebkādi mēģinājumi palielināt ieņēmumus no autovadītājiem, bet arvien efektīvāk un mērķtiecīgāk jāizmanto esošie ieņēmumi, paredzot tos tieši ceļu infrastruktūrai, nevis citiem mērķiem.
Bažām par autovadītāju maksājumu iespējamo pieaugumu ir pamats arī mūsu valstī. Latvijā vēl nesen tika plānots veikt izmaiņas ikgadējā transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķinā kā pamata kritēriju automašīnām, kas jaunākas par 2009. gadu, ņemot CO2 izmešu apjomu. Neatkarīgu ekspertu aprēķini pierādīja, ka tāda formula netaisnīgi palielinātu daudzu auto īpašnieku maksājumus.
Autovadītāju, nevalstisko organizāciju un citu sabiedrības pārstāvju spiediena rezultātā šobrīd tā tiek mainīta. Labi, ka sabiedrības viedoklis tiek ņemts vērā, tomēr tas nevar aizstāt kompetentus amatpersonu lēmumus, Sabiedrība šādos gadījumos veic neatkarīgu uzraudzības funkciju un neļauj pieņemt nesagatavotus, neprofesionālus un autovadītājiem pat kaitīgus normatīvos aktus.
Šobrīd Saeimā tiek vērtēts priekšlikums ieviest obligātu automašīnu tehnisko apskati reizi divos gados nevis vienreiz, kā tas ir šobrīd, kas faktiski ieviestu Lietuvas vai Igaunijas kārtību. Arī tas būtu kaut neliels, tomēr autovadītāju maksājuma samazinājums. Oponenti argumentē ar vidēji 13 gadus veco Latvijas autoparku, kura pārbaude tikai katru otro gadu varētu izraisīt satiksmes negadījumu pieaugumu.
Jāpiebilst, ka šobrīd no visiem ceļu satiksmes negadījumiem 94% notiek cilvēka faktora dēļ, 3% ceļu infrastruktūras dēļ un tikai 3% gadījumu pie vainas bija auto tehniskais stāvoklis. Turklāt Lietuvā, kur tehniskā apskate ir reizi divos gados, autoparka vidējais vecums ir 15 gadi, tātad tas ir vecāks nekā pie mums. Savukārt Igaunijā apskate reizi divos gados ir automašīnām, kas jaunākas par 10 gadiem.
Šobrīd Saeimā tiek izskatīts priekšlikums par ikgadējā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšanu un tā pievienošanu degvielas akcīzes nodoklim līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā. Šī iedzīvotāju iniciatīva portālā Manabalss.lv rekorda tempā savāca 22 000 atbalstītāju, un likumdevējam būtu jāņem vērā autoīpašnieku viedoklis. Tomēr jāsāk vismaz ar visa šī nodokļa un absolūti lielākās daļas degvielas akcīzes nodokļa ieguldīšanu ceļu infrastruktūrā, nevis budžeta maisa caurumu lāpīšanā. Latvijas autovadītāju prasības neatšķiras no citu ES valstu braucēju uzskatiem – satiksmes dalībnieki maksā pietiekami, lai ceļi būtu ne tikai normālā, bet ļoti labā stāvoklī.