Saeimas līmenī palikusi atklāta diskusija par Darba likuma 68. un 110.pantu. LBAS neatbalsta LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku dienās no 100% uz 50%. Savukārt Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam – arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību.
Ja tiktu veiktas izmaiņas Darba likuma 68.pantā, pirmkārt - tiktu samazināta darbinieku reālā darba samaksa, otrkārt – ļoti būtiski samazinātos iemaksas valsts budžetā. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums rāda, ka virsstundas strādā 29% darbinieku1. Pat, ja visi darbinieki, kas strādā virsstundas, saņemtu tikai minimālo algu un vēl piemaksas par virsstundām, VSAOI iemaksu likmes un IIN iemaksas valsts budžetā vienā gadā samazinātos par 51 miljonu eiro, un par tādu pat summu kopumā samazinātos arī darbinieku darba samaksa.
LBAS prasībās politiskajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām norādīja, ka ir jānodrošina darbinieku darba samaksas konkurētspēja vismaz Baltijas darba tirgū. Diemžēl šobrīd Latvijas darbinieki ir daudz sliktākā situācijā nekā Igaunijā un Lietuvā, jo pie vienādas darba samaksas "pirms nodokļiem" Latvijas darbinieki saņem mazāku algu „uz rokas”. Piemēram, pie 320 eiro bruto darba samaksas Latvijā neapliekamais minimums ir 75 eiro, Lietuvā - 165 un Igaunijā - 144 eiro. Būtiski augstākas Latvijas darbiniekiem ir arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes.2 Tādēļ politiķiem un darba devējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kad ir vēlme salīdzināt atsevišķas lietas Baltijas valstis un izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, jo ir jāanalizē visa situācija kopumā. Virsstundu apmaksa Lietuvā un Igaunijā tiešām ir 50% apmērā, taču piemaksa par darbu svētku dienās ir 100%. Īstenībā Latvijas darbiniekiem piemaksa 100% apmērā par virsstundu darbu ir tikai maza kompensācija par nodokļu sistēmas lielajiem trūkumiem darbiniekam.
LDDK ir iesniegusi grozījumus arī Darba likuma 110.pantā, kas jūtami mazinātu arodbiedrību tiesības aizstāvēt savus biedrus. LBAS norāda, ka 110.pants efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma un nepieciešamības to apstrīdēt tiesā. Vidēji 50% gadījumu arodbiedrības nav devušas piekrišanu darba līguma uzteikumam, un pēc tam 25% gadījumu uzteikums darbiniekam tā arī netiek izsniegts. Savukārt 80% gadījumu, aizstāvot savus biedrus tiesā, arodbiedrība pierāda un tiesa nolemj, ka uzteikums bijis nepamatots. Būtībā arodbiedrība labo darba devēju kļūdas ar tiesas lēmumiem. Īstenojot darba devēju priekšlikumus saistībā ar grozījumiem Darba likuma 110.pantā, rezultāts būs tāds, ka darbinieki vēl mazāk iestāsies par savu pamatotu tiesību aizstāvību, jo nevēlēsies ilgos tiesas procesus un naudas ieguldījumu tiesvedībā.
Globālās konkurētspējas indekss, kurā atspoguļoti 140 valstu darba devēju viedokļi, rāda, ka paši darba devēji darba samaksas noteikšanas elastības ziņā Latviju jau tagad ir ierindojuši 6.vietā, darbā pieņemšanas un atlaišanas prakses izvērtējumā - 50.vietā, atlaišanas izmaksu izdevīgumā darba devējam – 35.vietā, kas rāda, ka Latvijas darba devējiem nav problēmu ne ar darbinieku atlaišanas izmaksām, ne ar darbinieku atbrīvošanu.