Belte uzsvēra, ka viņš nevar nosaukt konkrētu summu, cik sabiedriskajiem medijiem būtu nepieciešams, lai turpinātu darbu, pametot reklāmas tirgu. Viņš minēja citu valstu pieredzi, kur sabiedriskie mediji ir pilnībā valsts finansēti, un tur sabiedrisko mediju finansējums ir aptuveni 0,2% no konkrētās valsts iekšzemes kopprodukta.
"Ja patlaban sabiedrisko mediju budžets ir aptuveni 20 miljoni eiro, tad reklāmas tirgus pamešanas gadījumā šī summa būtu jāpalielina vairāk nekā divas reizes," teica Belte un piebilda, ka patlaban diskusija par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ir sasteigta, jo vispirms būtu jārunā par jaunu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli.
MTG TV Latvia vadītāja Latvijā Baiba Zūzena pauda atbalstu idejai, ka sabiedriskajiem medijiem būtu jāpamet reklāmas tirgus, tādējādi tiktu stiprināti komerciālie mediji, tie varētu veiksmīgāk konkurēt un arī reklāmas cenas medijos veidotos loģiskāk.
Lai sabiedriskie mediji būtu spēcīgi, ir svarīgi, ka pasūtītājs ir viens - sabiedrība, nevis reklāmdevēji, atzina Zūzena.
Savukārt Mediju politikas pamatnostādņu projekta izstrādes darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns uzsvēra - kamēr nav izstrādāts ilgtspējīgs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, jautājums par šo mediju iziešanu no reklāmas tirgus ir "ar ticamības pakāpi, bet pagaidām hipotētiski".
Kaprāns arī aicināja jautājumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus skatīt plašāk - ne tikai Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kontekstā, bet arī jārunā par pašvaldību mediju iziešanu no reklāmas tirgus.