Kā norādīja Belte, raidījumiem, kurus nolemts slēgt, pašreiz finansējuma nav, papildinot, ka pie šī jautājuma tiek strādāts un, iespējams, kāds no slēgtajiem raidījumiem 2016.gada rudenī atkal atgriezīsies ēterā.
Taujāts, vai sekos vēl kādas "saīsināšanas", Belte sacīja, ka faktiski organizācijas restrukturizācija ir veikta un budžeta iespējas ar darba uzdevumiem ir sabalansētas.
Viņš arī norādīja, ka esošā situācija nav pēkšņa. "Mērķdotācijas Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas, Eiropas prezidentūras un citu īpašu notikumu atspoguļošanai deva iespēju investēt saturā vairāk, nekā tas būtu iespējams tikai no valsts dotācijas. LTV 2013.gada pozitīvie finanšu rādītāji ir ļāvuši saražot saturu, kas daļēji kompensēs 2016.gada valsts dotācijas samazinājumu," skaidroja LTV vadītājs.
Viņš norādīja, ka pēdējos divos gados LTV bija lielākas iespējas investēt saturā, pateicoties pozitīviem peļņas rādītajiem 2013.gadā, kā arī īpašajām dotācijām no valsts.
Kā stāstīja Belte, 2015.gadā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Ministru kabineta lēmumu LTV dividendes tika atstātas uzņēmuma rīcībā. "Dotācijas atlikums no 2014.gada un peļņas līdzekļi arī 2015.gadā tika investēti satura ražošanai 2015.gadam un daļēji arī 2016.gadam," skaidroja Belte.
"Taču, pretēji Eiropas Komisijas paziņojumam "Par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei", kura 73.pants paredz iespēju pārcelt 10% gada budžeta uz nākamo periodu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas veikšanai, mums tika norādīts, ka uzkrājumu veidošana televīzijā ir nepieļaujama."
LTV uzskata, ka normatīvajos aktos, kas reglamentē LTV finanšu plānošanu, nav ņemta vērā medija darba specifika un plānošana, par ko jau pirms ilgāka laika oficiāli informētas attiecīgās ministrijas, piebilda Belte.
"Uzņēmuma 2015.gada finanšu darbība ir veikta NEPLP apstiprinātā finansējuma ietvaros un nav radījusi apgrūtinājumus sabiedriskā pasūtījuma realizācijai 2016.gadā," turpināja Belte, uzverot, ka šim gadam papildus dotācijas LTV netika piešķirtas.
Kā šodien vēsta laikraksts Diena, finansējuma samazinājuma dēļ LTV vērojams oriģinālraidījumu skaita un apjoma būtisks samazinājums, virknes nākotnes projektu atlikšana, paklusām notiekošas darbinieku atlaišanas, atalgojuma mainīgās daļas "nogriešana" un neziņa par darbu pēc sezonas beigām. 2012.gadā, kad pienākumu pildīšanu sāka jaunā valde ar Belti priekšgalā, LTV valsts dotācijā saņēma 7,78 miljonus latu jeb 11,08 miljonus eiro, bet reklāmas ienākumos ieguva 1,61 miljonu latu jeb 2,29 miljonus eiro. 2013.gadā valsts dotācijā saņemti nepilni 8,72 miljoni latu jeb 12,4 miljoni eiro, bet reklāmas ienākumi saruka līdz 1,53 miljoniem latu jeb 2,18 miljoniem eiro. Savukārt 2014.gadā LTV valsts dotācijā saņēma 13,07 miljonus eiro, palielinoties arī reklāmas ienākumiem.
Šogad kopējā valsts dotācija LTV ir sarukusi par vairāk nekā 300 000 eiro.