Viņš uzsvēra, ka patlaban televīzijas prioritāte nav ne ēkas uzturēšana, ne kas cits. "Darbinieki man ir prasījuši - kad beidzot būs normāli darba apstākļi? Mana atbilde ir - liecieties mierā! Un nevis tādēļ, ka es negribu, bet tādēļ, ka tā patlaban nav prioritāte. Prioritāte ir atgūt atpakaļ auditoriju vecumā no 15 līdz 49 gadiem, kas aizgājusi prom no LTV," saka LTV vadītājs.
Viņš piebilda, ka līdzekļus, kurus varētu investēt auditorijas atgūšanā, darbinieku motivēšanā, sākotnēji meklēs LTV iekšienē. Viņaprāt, "katram sava dobīte ir kārtīgi jāravē, lai burkāni labāk augtu".
Viņš uzskata, ka ļoti daudz līdzekļu tiek izlietots televīzijas ēkas uzturēšanā. Katru gadu tie ir aptuveni 900 000 latu. LTV konkurentiem šīs izmaksas esot vismaz trīs līdz četras reizes mazākas.
Belte uzskata, ka pašlaik konkurenti LNT pozicionējas precīzi tajā nišā, kurā ir LTV. Tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ LTV papildus nepieciešami līdzekļi, lai sabiedriskā televīzija nepazaudētu savu nišu. "Pašlaik ir risks, ka mūs izkonkurēs. Un tas, kas to izdarīs, ir precīza, ļoti labi ieeļļota mašīna, kas ļoti labi zina, ko darīs, kā darīs un kad. Ja gribam saglabāt sabiedrisko mediju, šis ir brīdis, kad to vajag darīt," teica LTV valdes priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Belte par LTV valdes priekšsēdētāju tika iecelts šī gada 7.martā, bet pie pienākumu pildīšanas viņš ķērās aprīļa sākumā.
Viņš no 2011.gada bija Video International Ukraine ģenerāldirektors, no 2007.gada bija Baltijas Mediju alianses izpilddirektors, no 2002. līdz 2007.gadam - SIA TV3 pārdošanas direktors, SIA Eniro mārketinga vadītājs, AS Diena laikraksta Diena direktors, Reklāmas nodaļas vadītājs, "106.2 Radio Rīgai" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs, bijis Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents un valdes loceklis, kā arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas viceprezidents.
Pēc jaunās valdes iecelšanas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apstiprināja tai izvirzītos uzdevumus, piemēram, palielināt LTV abu kanālu (LTV1 un LTV7) sasniegto unikālo auditoriju līdz 37% (plus viens procentpunkts pret 2012. gadu), bet internetā - līdz 7% (100 000 skaitītāju).