Bērnu vakcinācijas aptvere pret pneimokoku infekciju Latvijā ir nepietiekama, un daudzi vecāki neapzinās šīs nopietnās slimības risku. Tāpēc ik gadu vairāki simti bērnu saslimst ar ļoti smagu pneimoniju, vidusauss iekaisumu, meningītu un citām pneimokoku izraisītām infekcijām, kas var nopietni ietekmēt bērna veselību un attīstību.
Sekojot Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumam, bērnu vakcinācija pret pneimokoku infekciju Latvijas Imunizācijas valsts programmā tika iekļauta 2010.gadā. Vakcīnas kurss sastāv no trīs potēm, kas tiek veiktas 2, 4 un 12-15 mēnešu vecumā, nodrošinot imunitāti pirmajos dzīves gados, kad saslimšanas, komplikāciju un arī mirstības risks ir visaugstākais. Valsts apmaksātā vakcinācija tiek veikta līdz 5 gadu vecumam, bet vēlāk pret pneimokoku infekciju var potēties par maksu. Salīdzinot ar 2010.gadu, vakcinācijas aptvere pret pneimokoku infekciju Latvijā bērniem 2 gadu vecumā 2013.gadā pieauga no 62,4% līdz 87,5%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Taču 2015.gada septembrī imunizācijas līmenis trešajai pneimokoku vakcīnas potei, kas paredzēta zīdaiņiem 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bija vien aptuveni 67%.
„Statistika apliecina, ka daudzi vecāki un ģimenes ārsti apzinās šīs infekcijas nopietnību un izmanto vakcināciju, lai aizsargātu bērnu veselību. Taču daļa bērnu joprojām nav imunizēti, un tas neļauj ierobežot infekcijas izplatību arī plašākā sabiedrībā un pasargāt ne tikai pašus bērnus, bet arī riska grupas bērnus, kas dažādu slimību dēļ nevar vakcinēties, arī gados vecus cilvēkus ar novājinātu imunitāti, kam pneimokoku infekcijas nereti izraisa ļoti smagas komplikācijas un var beigties ar pacienta nāvi,” skaidro Ilze Grope, Latvijas Pediatru asociācijas un Bērnu Infektologu biedrības prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.
ASV eksperti secinājuši, ka, ieviešot vakcināciju pret pneimokoku infekciju bērniem, mirstība no pneimokoku izraisītām pneimonijām gados vecu cilvēku vidū (>65 gadiem) samazinājās pat par 60%. Tas ir milzīgs ieguvums gan sabiedrībai, jo cilvēkiem tiek aiztaupīta mokoša slimība vai mīlama tuvinieka nāve, gan veselības aprūpes sistēmai, jo samazinās izmaksas par slimību ārstēšanu, ģimenes ārstu un stacionāru noslodze un kopumā tiek ietaupīti iedzīvotāju, valsts un arī sociālās aprūpes budžeta līdzekļi.
Latvijā bērnu saslimstība ar pneimokoku ierosinātām infekcijām netiek precīzi uzskaitīta, jo jāziņo ir tikai par invazīvām slimības formām. Gadījumos, kad saslimšana ir neinvazīva, ārsti bieži vien neaizdomājas par mikrobu, kurš izraisa konkrēto slimību. Taču bērnu infektologi, kuru redzeslokā nonāk pneimokoka infekciju smagi skartie bērni, zina, ka slimo ļoti daudzi.
Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ik gadu ar pneimoniju ārstējas 600 - 800 mazo pacientu, un aptuveni 80% gadījumu slimības izraisītājs ir bijis pneimokoks. Ja šie bērni būtu vakcinēti pret pneimokoku, izpaliktu gan ilgstoša ārstēšanās slimnīcā, gan komplikācijas.
„Vakcinācija nav burvju nūjiņa, kas pilnībā pasargās no plaušu karsoņiem vai vidusauss iekaisumiem, taču svarīgākais ir tas, ka tiek novērstas pneimokoku izraisītās smagās slimības formas ar komplikācijām un augstu mirstību,” uzsver Grope.
Vecāki un arī ģimenes ārsti bieži nezina, ka pneimokoks ir bīstams ar neprognozējamo norisi. Pat šķietami vienkāršs vidusauss iekaisums var izvērsties par ļoti smagu, dzīvībai bīstamu slimību, kas bērnu padara par invalīdu, jo daļa pneimokoku ir nejūtīgi pret antibiotikām, kas ārstēšanu padara neiespējamu.
Fakti:
Pneimokoku baktērija mājo pieaugušo un bērnu aizdegunē. Tā izplatās gan tieša kontakta veidā ar ģļotādu šķidrumiem, gan pilienu veidā.
Ar pneimokoku infekciju cilvēki slimo visos vecumos, bet visbiežāk saslimst mazi bērni līdz divu gadu vecumam un gados vecāki cilvēki.
Pneimokokiem ir vairāk kā 90 serotipi jeb paveidi, kas izrasa dažādas slimības.
Latvijā valsts apmaksātā vakcīna pasargā pret desmit pneimokoku paveidiem, tai skaitā tiem, kas izraisa vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus, pneimonijas, kā arī smagākas un retāk novērojamas slimības - meningītu, sepsi, sirds bojājumus, kaula smadzeņu un mīksto audu infekciju.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ik gadu pasaulē ar pneimokoku ierosinātām infekcijām saslimst vidēji 10,6 miljoni bērnu, bet 800 000 mirst.
ES vidējais mirstības rādītājs bērniem no pneimokoku izraisītām slimībām ir 7,4%.