Fragmenti no intervijas:
Publiskajā telpā izskanējis konsultāciju uzņēmuma KPMG rosinājums apvienot LMT un Lattelecom, izveidojot integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru, kas būtu daudz konkurētspējīgāks tirgū. Tomēr arī šobrīd abi uzņēmumi definējuši, ka ir spējīgi veiksmīgi strādāt.
Protams! Šis KPMG pētījums atšķiras no akadēmiskiem pētījumiem ar to, ka šeit jau ir pamatpieņēmums, ka liels – tas ir labs. Šādam pieņēmumam īsti nav pamata, jo pasaulē ir daudz nelielu uzņēmumu, kas veiksmīgi attīstās un eksportē savus pakalpojumus. Kaut vai bieži pieminētais piemērs par Facebook vai Google patiesībā nav īsti korekts, jo abas šīs kompānijas radās kā mazi uzņēmumi un, tikai pakāpeniski attīstot savas kompetences un tehnoloģiju, ir kļuvuši par to, kas viņi ir šodien. To izaugsmes pamatā nav bijusi apvienošanās. Savukārt, ja mēs runātu par eksporta potenciālu, tad pēc analoģijas – mūsu kosmētikas industrijā ir zināmi vairāki uzņēmumi, kas veiksmīgi darbojas un kas nosacīti biznesu uzsāka virtuvē, piemēram, Madara Cosmetics vai Stendera ziepju fabrika, un šobrīd tie veiksmīgi tirgo savas preces desmitos pasaules valstu. Ja mēs vadītos pēc KPMG loģikas, tad šos uzņēmumus vajadzētu apvienot ar AS Dzintars.
Ideja par Lattelecom un LMT apvienošanu ir ar senu vēsturi. Šis ir kārtējais ierosinājums. Droši vien esat pietiekami rūpīgi ar šo ideju iepazinies.
Patiesībā ne! Pieļauju, ka ir ļoti ierobežots cilvēku loks, kas vispār ar šo pētījumu iepazinušies. Bet, spriežot pēc tā, kas pieejams publiskajā telpā, ko pauduši gan KPMG, gan Privatizācijas aģentūra – par iespējamiem scenārijiem – viss KPMG pētījuma tvērums, ja tā to varētu nosaukt, ir ļoti ierobežots. Tiek apskatīts tikai jautājums, vai vajag apvienot, bet to neskata globālā makroekonomikas un sociālās attīstības kontekstā, jo šobrīd pasaule un arī Latvija kā attīstīto valstu pārstāve darbojas tā saucamās ceturtās industriālās revolūcijas vidē. Tas nozīmē, ka, attīstoties elektronisko sakaru tīkliem, ir izveidota infrastruktūra, kuras prasmīga izmantošana dod iespēju daudzām nozarēm un arī sabiedrībā notiekošajiem procesiem attīstīties straujāk un daudz efektīvākā veidā. Šī vide Latvijā ir ļoti laba un konkurētspējīga pasaules mērogā, un tas dod iespēju Latvijas ekonomikai un sabiedrībai nostiprināt arī valsts konkurētspēju pasaules arēnā – gan atsevišķām nozarēm, gan tautsaimniecībai kopumā. Kā zināms no sporta analoģijas – valsts izlase ir tik spēcīga, cik spēcīgi ir klubi, kas spēlē attiecīgajā valstī.
Mani pārsteidz jūsu teiktais, ka neesat iepazīstināts ar KPMG pētījuma saturu, ņemot vērā, ka esat vadītājs vienam no uzņēmumiem, par kuru iespējamo apvienošanu tiek runāts. Vai ar LMT pētījuma veicēji vispār ir runājuši, konsultējušies?
Veidojot šo pētījumu un apkopojot materiālus, KPMG uzdeva mums virkni jautājumu, bet jautājumu ievirze bija pārsvarā uz to, ka vajadzētu apvienot. Cik man zināms, neziņā tiekam turēti ne tikai mēs, bet arī citi LMT īpašnieki. Protams, droši vien nav īsti normāli, ka mums šo informāciju nesniedz.
Kāda ir jūsu nostāja par ideju apvienot LMT un Lattelecom?
Šeit atkal jārunā par pētījuma metodiku, jo gan LMT, gan Lattelecom, gan abu uzņēmumu attiecības ar sabiedrību un valsts ekonomiku kopumā ir ļoti sarežģīta sociotehnoloģiska sistēma un šādas sistēmas nevar aprakstīt ar Excel tabulām un lineāriem ekstrapolējošiem vienādojumiem. Nevar ar statiskām metodēm modelēt dinamiskus procesus. Tā ir principiāla metodiska kļūda visā pētījumā, jo pasaule attīstās, savukārt virkne pieņēmumu pētījumā ir balstīta uz aptuveni 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma situāciju pasaulē.
Faktiski pieņēmums ir tāds, ka viss pasaulē attīstās lineāri, kaut gan mēs zinām, ka ne ekonomika, ne sociālie un sabiedriskie procesi tā neattīstās, un pieņēmums, ka, ja situācija pirms pieciem gadiem bija tāda, tad tāpat notiks arī nākamajos piecos gados, – tas tā nav. Ja tā notiktu, tad acīmredzot 2008. gada krīze nebūtu notikusi. Mēs joprojām turpinātu dzīvot izaugsmes periodā un šodien jau būtu pārsnieguši ES valstu iedzīvotāju labklājības vidējo līmeni. Taču kādā brīdī radās ekonomikas pārkaršana, kuras dēļ notika straujš kritums par aptuveni 30%, kas, protams, ietekmēja visas tautsaimniecības un sabiedrības jomas. Šobrīd mēs atkal esam augšupejas fāzē, gan daudz lēzenākā, nekā bija.
Visu interviju lasiet trešdienas, 23. augusta, avīzē Diena!
Nez
Opis