Problēmas ar krievu valodu ir tāpēc, ka daudzi to prot. Savukārt ar birokrātu valodu tāpēc, ka daudzi to neprot. Tikai ierēdņi. Un ar lielu akcentu – politiķi. Viens risinājums būtu runāt birokrātiski krieviski – iegūtu labu vidējo aritmētisko, tomēr nez vai tas ies cauri politisku iemeslu dēļ.
No krievu valodas pārmērīgas ietekmes mūs sargā NA un NATO. Savukārt no birokrātu valodas – īsti neviens.
Nu, ņemsim par piemēru vienu dokumentu. LETA ziņoja, ka Valsts kanceleja (VK) esot pasūtījusi pētījumu…tagad tikai mieru – Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu un attīstības plānošanas sistēmas ietekmes novērtējums.
Lai arī, bruņots ar pieredzi, Bundžu Jānis sākumā apjuka. Vēl jo vairāk, ka pētījums noteikti svarīgs. Radās bažas – ja nu ko pārpratīs. Tādēļ konsultants, pēc dabas kautrīgs cilvēks, saņēmās zvanīt uz VK un noskaidrot, kas un kā. Lai labāk saprastos, jautājumi tika gatavoti birokrātu valodā. Varbūt ar kļūdām, bet saprast varēja.
Par godu VK jāteic, ka atbildēts tika ātri un bez ierastās priekšspēles – par ko, no kā, kādēļ, pēc divām nedēļām…
Uz jautājumiem atbildēja Eva Upīte, VK direktores vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos…ufff. Bundžu Jānis mēģināja atbildes pēc iespējas precīzi tulkot latviešu valodā.
– pētījumā teikts, ka pašvaldībās vāji ar stratēģisko domāšanu, ko darīsim? – jāmāca stratēģiskā domāšana (tiešām vērtīgs atklājums, jo te tak nāks atkal valsts apmaksātas apmācības – J. B.);
– ar ko atšķiras attīstība no politikas? – attīstība ir platāka, politika ir šaurāka;
– kādu iespējamu naudas ietaupījumu dos šis pētījums nākotnē? – tad vajag citu pētījumu, uz kuru pamata varētu veikt šādu analīzi;
– kā pētījumu varētu saukt vienkāršāk? – kā plānot labāku dzīvi (šo izdomājām abi divi – J. B.);
– cik tas maksāja – 17 606 latus.
Vēl sarunas gaitā noskaidrojām, ka
1) Vislabāk varētu atbildēt Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kurš esot īstais pasūtītājs. PKC konsultante Iveta Ozoliņa neatbildēja vislabāk, bet apmēram tāpat, kā iepriekš rakstīts.
2) Būtu ļoti lietderīgi izveidot vēl vienu valsts iestādi, kura tad varētu centralizēti nodarboties ar visādiem ārkārtīgi nepieciešamiem pētījumiem. Nav jāuztraucas, jo tas nekādā veidā nemazinās tagadējo ministriju darbinieku apjomu, bet radīs atkal jaunas darba vietas.
Re, cik daudz iespēju mums dod viens it kā mazs un ne pārāk dārgs pētījums, ja to pārtulko latviešu valodā. Saskaitīsim vēlreiz:
1. Pašvaldību darbinieku apmācības stratēģijā.
2. Pētījums par pētījuma efektivitāti.
3. Iestāde, kura visu pētīs.
4. Iestāde, kura visu tulkos.
Lai nebūtu jātērē valsts nauda…varbūt te var mudināt investēt to uzturēšanās atļauju gribētājus?