Turklāt nedaudz mazinājās arī mirstība (no 29 025 līdz 28 691). Lai arī negatīvais dabiskais pieaugums nedaudz mazinājās, diemžēl vēl arvien mirstība pārsniedz dzimstību, kā arī saglabājās ievērojama emigrācijas plūsma (turpat 23 tūkstoši iedzīvotāju). Arī imigrācija pērn bija nedaudz mazāka nekā 2012.gadā.
Jāuzsver, ka migrācijas plūsmas ir Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums, bet, visticamāk, tās atspoguļo galvenās tendences. Emigrācija turpinās lēnām samazināties (2012.gadā tā bija ap 25 tūkstošiem), bet arī darbaspējīgo iedzīvotāju skaits turpinās sarukt (pērn par aptuveni 26 tūkstošiem) un sabiedrība turpinās lēnām novecot.
Lai motivētu iedzīvotājus nebraukt prom un veicinātu jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē, ir nepieciešams vairāk un labāk apmaksātu darba vietu. Tas savukārt prasa ievērojamu ražīguma kāpumu. Par ražīguma izaugsmes jaunākajām tendencēm pasaulē un to virzītājiem diskutēja ekonomisti no dažādām valstīm Swedbank Ekonomikas forumā, kas noritēja maija beigās. Foruma īpašais viesis – Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti – uzsvēra, ka ražīgumu veicina tieši t.s. tirgojamo sektoru attīstība (apstrādes rūpniecība, transports, lauksaimniecība utml.). Tas savukārt veicina visa apkārtējā reģiona attīstību, ceļ kopējo algu līmeni un uzlabo dzīves kvalitāti kopumā. Lielākās atšķirības produktivitātes līmeņos ir saistītas ar diviem faktoriem: izglītības līmeni (tai skaitā kvalitāti) un inovācijām. Domāju, ka tām arī jābūt prioritātēm, pie kurām jāstrādā Latvijas politikas veidotājiem.