Notikušais KNAB Jaroslava Streļčenoka vadībā parādīja, ka KNAB priekšnieks ar pašreizējo regulējumu ir pietiekami pasargāts un neatkarīgs, kādam šim amatam arī būtu jābūt. Ja KNAB vēsturē ir bijuši gadījumi, ka premjerministrs izrāda lielu interesi par KNAB priekšnieka darbību, īpaši Aigara Kalvīša valdības laikā, tad Streļčenoka vadības periodā ministru prezidenti šo pārraudzību drīzāk saskatījuši kā lielu apgrūtinājumu, cenšoties izvairīties no izlēmīgākiem soļiem - komisijas veidošanas Streļčenoka atbilstības amatam vērtēšanai.
Premjeru izvairīgā attieksme bija saistīta ar nevēlēšanos apdraudēt savu politisko kapitālu, izvairīšanos no apvainojumiem biroja politiskā ietekmēšanā un plašāka Saeimas un arī ģenerālprokurora atbalsta trūkumu. Tādēļ pamatojums "neatbilstība ieņemamajam amatam" tika uzlūkots visai šauri, tikai kā likumpārkāpums, nesaistot to ar plašāku problēmu loku, tai skaitā vājām vadības prasmēm.
Pētījumā uzsvērts, ka par praktiskiem politiskās ietekmēšanas gadījumiem Streļčenoka vadības laikā nevar runāt. Par spīti visiem konfliktiem, kas pēdējos gados plosīja KNAB, politiskās partijas savos vērtējumos par biroja darbu bijušas klusas un interesi par Streļčenoka nomaiņu nav izrādījušas.
Stafeckas ieskatā tam var būt vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, pēdējo gadu laikā KNAB ir bijis tikai viens liela mēroga korupcijas gadījums - VAS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa lieta.
"Līdzībās runājot - vairāk bijis mazo lomu, ne cerēto lielo zivju," uzsver pētniece.
Otrkārt, partiju dienaskārtībā pēdējos gados korupcijas apkarošanas efektivitāte nav ieņēmusi lielu lomu, ko apliecina tas, ka korupcijas mazināšana pašreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijā nav vispār minēta.
Treškārt, partijām šāds biroja stāvoklis varētu būt visai izdevīgs, jo nerada īpašu apdraudējumu. Stafecka norāda, ka šim izskaidrojumam piekrītot arī bijusī premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība), sakot, ka "jo nespēcīgāks KNAB, jo vienkāršāk dzīvot".
Atsevišķas partijas, piemēram, Zaļo un zemnieku savienība, publiski vairākkārt paudušas atbalstu Streļčenokam KNAB priekšnieka amatā. Savukārt smagos noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs, kad Streļčenoks pirmo reizi bija atlaidis Jutu Strīķi, publiski viņu uzslavēja.