Katrai partijai pašvaldību vēlēšanas, sevišķi Rīgā, atnesušas jaunas atziņas, un sarkanajām lampiņām jāiedegas arī Vienotības pārstāvju galvās attiecībā uz nacionālā diskursa izmantošanu, uzsver politoloģe Iveta Kažoka. "Kā redzējām Rīgas vēlēšanās, un, pieņemu, ka šis scenārijs var atkārtoties Saeimas vēlēšanu līmenī, izteikti konfrontējoša pieeja pa etnisko līniju nāk par labu nevis Vienotībai, bet citām partijām, pie kurām aiziet Vienotības vēlētājs," savu nostāju argumentēja Kažoka.
Arī politologs Juris Rozenvalds pauda viedokli, ka vēlēšanu rezultāti kā brīdinājums jāuztver Vienotībai, kuras mēģinājums nacionālajos jautājumos pārtrumpot nacionālo apvienību izrādījies neveiksmīgs. Vienotība priekšvēlēšanu kampaņas laikā koncentrējās nevajadzīgā virzienā, tāpēc tas izvirza jautājumu, ko īsti politiskais spēks ir spējīgs piedāvāt, klāstīja eksperts. Pēc viņa domām, šī partija nav spējusi uzrunāt un piedāvāt kaut ko arī krievvalodīgo elektorātam, kas liecina par jaunu ideju nepieciešamību un liek vaicāt, vai partija ir spējīga piedāvāt kvalitatīvu risinājumu sociālekonomiskajām problēmām.
Tāpat bieži atskan idejas par nepieciešamību konsolidēt tā dēvētās latviešu partijas. Taču būtu svarīgi vērsties arī pie krievvalodīgā vēlētāja, jo elektorāta sadalīšana, vēršoties tikai pie vienas etniskās grupas, nav īstais ceļš. No politiskās loģikas viedokļa nav slikta ideja veidot stabilākas partijas, taču vienkārši stāvēt pretī uz etniskā pamata, kad latviskās partijas ir vienā pusē un apvienība SC otrā pusē, nav tas, ko varētu vēlēties, pauda Rozenvalds.
Politologs Ivars Ijabs gan uzskata, ka nākamā gada Saeimas vēlēšanās Vienotības lielākais bieds varētu būt jaunu spēlētāju parādīšanās pie horizonta, kas runātu ar viņu elektorātu. Tas Vienotībai varētu radīt lielākas bažas nekā nacionālās apvienības iespējas iegūt vairāk balsu nekā premjera partija vai arī, ka Nila Ušakova pārstāvētā apvienība Saskaņas centrs (SC) varētu iegūt vairāk balsu, nekā ierasts, norādīja politologs.
Savukārt runājot par nākamās Saeimas sastāvu, eksperti norāda, ka tajā gaidāmas izmaiņas, tomēr pagaidām ir diezgan daudz nezināmo, lai to precīzi paredzētu.
Kažoka skaidroja, ka iespējamās pārmaiņas ir atkarīgas no tā, vai parādīsies jaunie, spēcīgi politiskie spēki vai tomēr nē. Tāpat to ietekmēs tas, vai 5% barjeru kā līdz šim pārvarēs neliels partiju skaits. Viens no svarīgiem jautājumiem ir arī tas, vai Reformu partijas elektorāts sadalīsies starp esošajām partijām vai arī šie cilvēki balsos par jauniem politiskajiem spēkiem.
Savukārt socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka tā dēvēto latvisko partiju spārns tagad ir "lielākā mērā ir pussabrucis", līdz ar to teorētiski ir iespējamas ļoti lielas izmaiņas, ja runa ir par partiju nosaukumiem un frakciju izmēriem. Attiecībā uz "SC flangu" dramatisko izmaiņu varbūtība ir mazāka, savukārt "latvisko partiju" pusē pārmaiņu varbūtība ir lielāka.