Jūs esat viens no Eiropas Parlamenta deputātiem, kas parakstīja jautājumu Eiropas Komisijai par jaunā gāzesvada Nord Stream 2 projektu. Par ko bija šis jautājums?
Tā bija dabiska mūsu reakcija uz Nord Stream 2 projektu - gāzesvada zem Baltijas jūras izbūvi ar dubultu jaudu. Jautājums bija - vai Eiropas Komisija neuzskata, ka šī gāzesvada izbūve palielinās Eiropas atkarību no viena gāzes piegādātāja, vai tādu dalībvalstu kā Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas, kuras šis gāzesvads apiet, politiskā drošība un ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā, kā arī - vai tika ņemta vērā Ukrainas, kuru arī apiet gāzesvads, politiskā drošība un ekonomiskās intereses.
Vai jūs saņēmāt arī atbildi?
Jā, Eiropas Komisija atsūtīja atbildi, par kuru es, atklāti sakot, biju šokēts. Komisija norādīja, ka uz šo projektu galvenokārt raugās kā uz tīri komerciāla rakstura pasākumu. Tas nozīmē, ka netiek izvērtēti nedz ģeopolitiskie, nedz enerģētikas politikas aspekti. Komisija uzstāj, ka tas ir līgums starp Krievijas kompāniju Gazprom un citām lielām Eiropas enerģētikas kompānijām. Jāteic, ka Gazprom rīkojās ļoti gudri, šajā projektā akcijas piešķirot Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Francijas enerģētikas kompānijām, lai tās būtu ieinteresētas šajā projektā un saņemtu arī politisku atbalstu no minētajām valstīm.
Bet kā tas saskan ar Eiropas Komisijas pausto par kopēju un caurspīdīgu enerģētikas politiku?
Labs jautājums. Šā gada oktobra Eiropas Parlamenta sesijā mums bija debates, kurās piedalījās Eiropas Komisijas komisārs klimata un enerģijas jautājumos Migels Kanete. Interesanta iezīme, kas raksturo šīs debates - tajās diemžēl piedalījās tikai Austrumeiropas valstis. Tur nebija kolēģu no Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Francijas. Būtībā tās bija debates starp mums pašiem, to valstu deputātiem, kuriem minētais projekts rada problēmas. Kanete savā prezentācijā uzsvēra, ka tas ir tīri komerciāls projekts. Jāteic, ka mani kolēģi, kas piedalījās debatēs, visi kā viens pauda pretēju viedokli, norādot, ka Nord Stream 2 skar gan drošības, gan ekonomikas, gan politiskus aspektus. Debašu noslēgumā Kanete gan atzina, ka šis projekts nav Eiropas Savienības prioritāte. Jāteic, ka par enerģētikas savienību atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs ir asi kritizējis Nord Stream projektu. Tas man rada jautājumu, kas notiek Komisijā, ja tās pārstāvjiem ir tik dažādi viedokļi. Ja šajos jautājumos mums nebūs vienprātības, tad vienmēr mūs apspēlēs spēcīgi komerciālie spēlētāji.
Eiropas Komisija taču vienmēr iestājusies par valstu enerģētiskās neatkarības vairošanu.
Jāteic, ka Gazprom rīkojas gudri, tas negrasās būvēt neko jaunu, tikai paplašināt esošo projektu, dubultojot tā jaudu. Šī stratēģija ir tā, ar kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins biedēja Ukrainas prezidentu Petro Porošenko - proti, jau 2019. gadā Krievijai nebūs vajadzīga Ukraina kā gāzes tranzīta valsts uz Eiropu. Atšķirībā no Krievijas, kurai ir enerģētikas politikas stratēģija un kura to īsteno, Eiropai tādas nav. Ja Krievija rīkojas stratēģiski, tad mēs - tikai taktiski. Vēl joprojām daļa Eiropas Savienības institūciju komisāru un deputātu netic, ka Putins grib izolēt veselu reģionu. Tas ir pārsteidzoši, cik vienkārši Krievija apspēlēja Eiropu. Tā ir mūsu vājuma pazīme. Jāuzsver, ka Gazprom piegādā 20% no visas gada laikā Eiropā patērētās gāzes.
Kādas konsekvences Nord Stream 2 radīs Baltijas valstīm?
Ja zem Baltijas jūras iet milzīgs Krievijas gāzesvads, tad tas nozīmē arī lielāku Krievijas militāro klātbūtni reģionā, lai nodrošinātu gāzesvada drošību. Ja redzēsim lielāku Krievijas militāro kuģu klātbūtni Baltijas jūrā, tad viņi to argumentēs ar nepieciešamību nodrošināt gāzesvada un piegāžu drošību. Tā kā gāzesvads mūs apiet, tad mūsu galvenais uzdevums ir atrast alternatīvu piegādātāju no Rietumiem. Piegādes no Austrumiem ir bīstamas, jo tās var tikt izmantotas kā politisks ierocis. Papildus Baltijas valstīm ir jādomā par sašķidrinātās gāzes termināļu izbūvi.
Visu interviju ar EP deputātu no Lietuvas Petru Austreviču lasiet otrdienas, 10.novembra, laikrakstā Diena!
anonīms
vilks