Vienlaikus viņš atzina, ka, ņemot vērā migrācijas un bēgļu krīzi, Latvijas lauksaimniekiem līdzās jau piešķirtajam ārkārtas atbalstam papildu finansējums nav gaidāms, tomēr tā vietā ražotāji var rēķināties ar plašām produkcijas popularizēšanas iespējām dažādās tirdzniecības misijās.
Jautāts, vai Latvija drīzumā varētu saņemt vēl papildu finansējumu piena un cūkkopības nozarei, viņš atbildēja noliedzoši.
"Jūs jau esat ieguvuši lielāko pieaugumu, salīdzinot vairākus kritērijus un ņemot vērā arī Baltijas valstu situāciju. Saprotiet, mums nav neierobežotu finanšu resursu, jo ES pašlaik risina arī migrācijas un bēgļu krīzi. Jau tagad ir piešķirti ievērojami finanšu resursi, lai risinātu pašreizējās tirgū esošās problēmas. Jāatzīst, ka mums ir problēma ar naudas plūsmām, kas ir jārisina, tāpat dalībvalstīm esam atļāvuši izmaksāt tiešmaksājumu avansu ātrāk, nekā ierasts. Neskatoties uz to visu, jāturpina darbs pie produktu uzglabāšanas un popularizēšanas, kam jau tagad ir piešķirti 30 miljoni eiro," sacīja Hogans.
Tāpat viņš norādīja, ka personīgi uzņemsies atbildību par vairākām tirdzniecības misijām ES, tostarp Baltijas reģionā, ražotu produktu popularizēšanai jaunos tirgos.
"Noteikti jāpiemin gaidāmās tirdzniecības misijas. Nākamā gada pirmajos sešos mēnešos došos uz Meksiku, Kolumbiju, Kazahstānu, Ķīnu un Japānu, lai uzlabotu mūsu brīvo tirdzniecību un rastu jaunas tirgu iespējas ES produktiem. Tās visas būs uz biznesa orientētas misijas," sacīja komisārs.
Viņš arī akcentēja, ka ES pārtikas produkcijai ir plašas iespējas ilgtermiņā, pateicoties konkurētspējai un izredzēm attīstīt jaunus tirgus Tālajos Austrumos.
"Varam prognozēt, ka nākamo 20 gadu laikā vidusslānis šajā reģionā pieaugs par vairākiem miljoniem cilvēku, un situācija ir jāizmanto. Stingri iestājos par tirdzniecības iespēju paplašināšanu un esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums izdosies popularizēt mūsu produktus," rezumēja Hogans.
Kā ziņots, komisārs vizītes laikā Rīgā arī atzina - lai izkļūtu no sarežģītās situācijas piensaimniecībā, Latvijas zemniekiem vēl aktīvāk jāizmanto Eiropas fondu un Eiropas Investīciju bankas sniegtās iespējas, veidojot kopīgus attīstības projektus ar reģiona dalībvalstīm.
"Piemēram, 1,5 miljonus eiro, kas Latvijai ir iedalīti lauku attīstības programmām, var pieckāršot ar Eiropas Investīciju bankas palīdzību. Tā jau ir darījuši zemnieki Īrijā, Spānijā, Vācijā, un arī Latvijā tam ir visas iespējas. Bet ļoti svarīgi ES fondu atbalstam piesaistīt privātos investorus, un izdevīgākais variants ir reģiona kopprojekts. Proti, vairāki mazi projekti no dažām dalībvalstīm jāapvieno zem viena jumta. Tā var realizēt ievērojamus projektus gan piensaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan platjoslu interneta izveidē, infrastruktūrā," sacīja Hogans.