FKTK priekšsēdētājs: Bankas sodīšana ir galējais līdzeklis

Pašlaik Saeimā izskatīšanai galīgajā lasījumā sagatavoti likuma grozījumi, kas paredz noteikt bargākus sodus bankām par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Banku uzraugs skaidroja, ka šie grozījumi un arī sodu apmērs saistīts ar ceturto Eiropas Savienības (ES) AML (anti-money laundering, naudas atmazgāšanas novēršanas) direktīvu, kas jāievieš arī Latvijā. Stājoties spēkā grozījumiem, maksimālais sods būs 10% no bankas apgrozījuma, bet bankās, kurās 10% no apgrozījuma ir līdz pieciem miljoniem eiro, maksimālā soda robeža būs pieci miljoni eiro. Būs iespēja arī individuāli sodīt par AML atbildīgās personas, un arī šajā gadījumā maksimālais soda slieksnis būs pieci miljoni eiro.

Putniņš uzsvēra, ka sods ir galējais līdzeklis. Pirmkārt, sodam ir prevencijas funkcija. "Neviens nealkst likt sodus pa labi un kreisi. Tas ir tikai brīdinošs līdzeklis," sacīja FKTK priekšsēdētājs. Vienlaikus viņš atzina, ka iespēja sodīt tiks izmantota, ja komisija bankās redzēs ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu un ļaunprātīgu Latvijas likumu un Latvijas jurisdikcijas izmantošanu negodīgai rīcībai, īpaši gadījumos, kur banka pati iesaistījusies, nevis tikusi izmantota. FKTK vadītājs pieļāva, ka nākotnē gan ES, gan ASV tiks noteikti arvien bargāki sodi par bankas līdzdalību tādās darbībās kā naudas atmazgāšana, palīdzība apiet nodokļu maksājumus un līdzīgās.

Pēdējā pusgada laikā FKTK bankām piemērojusi vairākus bargus naudas sodus par pārkāpumiem. Taujāts, vai tā rezultātā bankas ir mazliet nobijušās un rūpīgāk pievērš uzmanību AML jautājumiem, Putniņš atzīmēja, ka FKTK nolūks nav nevienu biedēt, bet gan sekot, lai bankās būtu atbilstošas sistēmas, kas novērš pārkāpumus AML jomā. "Sākot ar pareizu izpratni, kā bankā tiek pieņemts klients. Ir pagājuši tie laiki, kad bankā kā veikalā durvis ir vaļā un katrs, kurš ienāk, tiek gaidīts. Jābūt tā, ka konts Latvijas bankā ir liels sasniegums un gods. Tas ir pirmais solis. Pēc tam ir ļoti stingri jāseko apgrozījumiem kontos. Visam jābūt nosegtam ar biznesa dokumentāciju, ar līgumiem. Bankai ir jāsaprot katra transakcija un jāstrādā pēc principa: "Ko mēs nesaprotam, to mēs neprocesējam"," sacīja banku uzraugs.

Vaicāts, vai sodītās bankas ir gatavas samaksāt sodus vai cenšas tos apstrīdēt, Putniņš atzina, ka līdzšinējā pieredzē bankas jautājumu izskatīšanas gaitā izlēmušas sadarboties. "Ieņemt destruktīvu pozīciju ir kontrproduktīvi," vērtēja Putniņš un atzina, ka līdz šim FKTK nav tiesvedību par šādiem jautājumiem.

FKTK priekšsēdētājs uzsvēra, ka banku uzrauga mērķis nav par katru cenu noteikt maksimālo soda apmēru. FKTK pozīcija, nosakot sodu, ir atkarīga no tā, vai banka sadarbojas ar komisiju vai nē. Komisijas mērķis ir iegūt pēc iespējas plašāku informāciju. Ja banka sadarbojas, atklāj vajadzīgo informāciju un pēc tam ir ar mieru īstenot trūkumu novēršanas plānu, tad FKTK primāri skatās uz rezultātiem nākotnē un vērtē, kāda banka būs pēc pusgada, gada. Šādā situācijā komisijai ir tiesības samazināt soda naudas apmēru. Lemjot par soda naudas apmēru, komisija izvērtē, cik banka ir gatava investēt naudas līdzekļus, parādīt labo gribu Latvijas valstij nodarītā kaitējuma novēršanā, uzlabot savu pārvaldes sistēmu, IT sistēmas, lai samazinātu risku nākotnē, paskaidroja Putniņš.