Taujāts, vai Vienotības reitinga pieaugums ir tikai svārstības standartkļūdas robežās vai tomēr var runāt par kādu tendenci, Freimanis norādīja, ka ir grūti spriest, vai Vienotības reitinga pieaugums ir tendence, taču partijas nelielais "uzlēciens" nav noticis nejaušības dēļ. Partijas nelielais, bet uzticamais atbalstītāju kodols beidzot sagaidīja līdera maiņu, un Vienotībai par labu nāk līdzsvarotā un "nomierinoši suģestējošā" Piebalga nonākšana partijas vadībā, turklāt tas notika situācijā, kad partijas vairākas "dāmas līdzīgi kā Lieldienu olas, bija katra savā pusē sasista" un politiskajam spēkam bija nepieciešamas pārmaiņas, komentēja politologs.
To, vai Vienotības atbalsta kāpums būs ilgstošs, ir grūti prognozēt, skaidroja Freimanis. Vaicāts, vai partijas atbalsta kāpumam par labu bija priekšsēdētāja amata kandidātu debates, sociologs atbildēja noraidoši. Viņš skaidroja, ka tās nav bijušas reālas debates, kurās parādītos atšķirīgi uzskati. Debates starp Piebalgu un otru Vienotības līdera amata kandidātu, Saeimas deputātu Edvardu Smiltēnu, bija vairāk komplimentāras un viedokļu atšķirības drīzāk bija niansēs. Līdz ar to šāds pasākums vairāk esot vērtējams kā samākslots publicitātes akts, nevis kā patiesas debates.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedzīvotais diezgan būtiskais atbalsta kritums saistīts ar Belēvičādi vai arī citādi dēvējamo skandalozo situāciju, kad atklājās, ka toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs medicīnas pakalpojumus izmantojis ārpus rindas, pauda Latvijas faktu vadītājs. Pēc viņa teiktā, Belēvičs bija netipisks pārstāvis ZZS ministru plejādē, jo viņam bija ārkārtīgs zems reitings, pie tam viņš vadīja nozari, kas ir vislielākajā krīzē. ZZS gan šo situāciju atrisināja, Belēvičam aizejot no politikas un apvienībai ātri atrodot jaunu veselības ministru.
Šādā situācija ZZS reitingā varēja atkrist uz otro vietu, atgriežoties pie situācijas, kad partija Saskaņa bija popularitātes līdere. Taču arī Saskaņa "trāpīja" uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) biroja veiktajām aizturēšanām, kas saistītas ar Rīgas domes struktūrām. Tāpēc uz abiem politiskajiem spēkiem reitingu kritums nostrādāja kā "uz dvīņiem", pauda Freimanis. Sociologs, kurš ir arī Kučinska padomnieks, norādīja, ka nesteigsies prognozēt, kāda būs tālākā ZZS reitinga virzība.
Viņš norādīja, ka vasarā tradicionāli vērojams politiskais atslābums, par ko liecina 32% aptaujāto atbilde, ka viņi nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot. Ne visi no tiem, kas teikuši, ka nezina, par ko balsot, tiešām nav izšķīrušies - šāda atbilde esot vērtējama kā vēlme atvaļinājumu laikā attālināties no problēmām. Viņš skaidroja, ka augusts ir politiski nepatīkams mēnesis, jo, ģimenēm laižot bērnus uz skolu, neprognozētās izmaksas rada negatīvu politiskā noskaņojuma tendenci.
Neskaidra ir arī Brexit referenduma ietekme uz Latvijas politiku, kurā eiroskepticisms izpaužas stihiski un konkrēts vadītājs nav redzams, sacīja Freimanis. Lai gan no vienas puses lielākas izredzes pulcēt eiroskeptiķus būtu nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA), tomēr kādu daļu no šīs grupas atbalsta ZZS, kas pauž piesardzīgu attieksmi pret Eiropas Savienību (ES), ietur distanci un atbalsta lielāku inerci jeb nesteigšanos ar ES normu ieviešanu. ZZS politiķi izmanto iespēju skaļi "pašaubīties" par ES, norādīja sociologs.
Kā ziņots, saskaņā ar Latvijas faktu veikto aptauju jūnijā ir kritusies partijas Saskaņa un ZZS popularitāte, savukārt partijas Vienotība reitings mēneša laikā ir pieaudzis.
Atbildot uz jautājumu, par kuru partiju balsotu Saeimas vēlēšanās, 16,1% respondentu norādīja, ka atbalstītu ZZS, 14,4% - Saskaņu, bet 6,6% - NA.