Gašpuitis: Produktivitāte. Kas tā ir, ko tā ataino un ko noklusē

Produktivitāti nevar apskatīt izolēti no pārējiem ekonomikas faktoriem, sevišķi tagad globalizācijas un konkurences tirgus laikmetā. Kā zināms tirgū visu nosaka pieprasījuma piedāvājuma līkne. Neiedziļinoties detaļās produktivitāti var apskatīt tieši kā jebkuru citu pieprasījuma-piepdāvājuma kontrolētu parādību - nevar palielināt produktivitāti bezgalīgi tieši tā pat kā nevar pārdot produku bezgalīgā skaitā - tas ir pakļauts tirgus pieprasījumam - vienā brīdī izmaksas produktivitātes pieaugumam vairs neatmaksājas. Un nezkāpēc nekur netiek runāts par to, ka izmaksas produktivitātes paaugstināšanai ir eksponenciālas bet ieguvums nebūt ne. Apskatot produktivitāti efektivitāti visi aizmirst, ka tirgus nav bezgalīgs - nevar uzskatīt, ka palielinot ražošanas efektivitāti un samazinot izmaksas un vienību palielināsies noiets - bieži vien tā vairs nenotiek. Agrāk pirmsglobalizācijas laikmetā eksporta tirgus tika uzskatīts par bezdibena mucu kura aprij visu - tikai iedod pareizu cenu - tā vairs sen nav kopš viss tiek ražots ķīnā - un tas ir lūk šīs te pašas efektivitātes tiešās sekas - cīņa par peļņas palielināšanu un izdevumu samazināšanu kā bumerangs ir trāpījis pašam metējam. Un vēl paturpinot par pārējiem faktoriem - tehnoloģiskais laikmets utt.. Lūk, agrāk bija tas uzskats, ka nākotnē visu darīs roboti un cilvēki varēs strādāt mazāk un būs vairāk brīvā laika. Haha! Tikko ekonomikas dižgars Gašpuitis klāstīja cik svarīga ir efektivitāte - tad kāpēc brīnīties, ka nepaliek vairāk laika - efektivitātie pieprasa no cilvēka izspiest visu. Tagad tieši tehnoloģijas rezultātā ir palicis mazāk laika jo no cilvēka tiek pieprasīts pārzināt tehnoloģijas, kuru apgūšana prasa laiku - viņa paša privāto laiku. Jo vairāk tehnoloģijas attīstās, jo vairāk laika cilvēkam ir nepieciešams investēt sevis izglītošanā lai spētu konkurēt darba tirgū - to visu par pārvērst ari izmaksās. Jo dārgāk izmaksā dabinieks jo lielāka atteve no tā ir nepieciešama - jo lielāks noiets ir nepieciešams lai būtu peļņa.. un te aiziet apburtais loks. Un šī problēma eksponenciāli aug visā pasaulē. Vienmēr eksistē arī griesti kurus sasniedzot efektivitāti palielināt vienkārši nav iespējams - labs piemērs kravas auto šoferis - nav fiziski iespējams braukt vairāk kā cik tur stundas dienā un tālāka efektivitāte nevar notikt - un šis process notiek arī tehonloģisko darbavietu tirgū. Bet mēs esam globālā tirgū - visi visapkār lēnām iet uz to pašu, un tad ir vienkārši jāsamazina alga vai arī jāprasa cilvēkam darīt vairāk par to pašu naudu. Kas arī notiek un ir iemesls mūsdienu pārslodzei. Un nekādas tehnoloģijas te nepalīdz, jo tas ir konkurences tirgus. Ja visiem ir tehnoloģijas sistēma atgriežas relatīvā nulles punktā un esošās tehnoloģijas nedod nekādas priekšrocības, bet sarežģītība kļūst ar vien lielāka un prasa daudz lielākas cilvēka privātās investīcijas (laikā un naudā) lai varētu darboties šajā darba tirgū.