Pēc politiķa paustā, ņemot vērā Parīzes nolīguma stāšanos spēkā, nepieciešams atrast līdzsvaru starp lauksaimniecības, transporta un mazās enerģētikas nozarēm, lai valsts varētu gūt lielāko ekonomisko labumu un pilnīgāk izmantotu esošos resursus, turklāt būtiski izmantot priekšrocības, ko dos šī pāreja. Latvijai noteiktais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķis varētu būt 6%, piebilda Gerhards.
Vienlaikus viņš norādīja, ka šogad darbu sāks 13 jauni valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centri (VPVKAC), kas nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību reģionos.
Plānots, ka līdz 2017.gada 31.martam izskatīšanai valdībā iesniegs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tāpat 2017.gadā iecerēts izstrādāt kūdras izmantošanas stratēģiju un iedzīvināt grozījumus likumā par zemes dzīlēm, skaidroja ministrs.
Ministrs teica, ka šogad plānots sākt dabas vērtību apzināšanu jeb dabas skaitīšanu Latvijā, kā arī noslēgt līgumus par sanācijas darbu īstenošanu un uzraudzību Inčukalna gudrona dīķos, kur darbus plānots sākt nākamgad.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atzinīgi vērtēja pērn paveikto "zaļā iepirkuma" principa ieviešanā, dabas resursu nodokļa likmes pārskatīšanā, turklāt pērn tika sākta zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošana un kūdras izmantošanas stratēģijas izstrāde.
Tāpat, pēc Gerharda paustā, daudz veikts, lai veicinātu reģionālo attīstību, tostarp izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona, veikti dažādi pasākumi uzņēmējdarbības uzlabošanai reģionos, kā arī pēc ilga darba apstiprināts Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.
TrollisJT
o-figenno
Kika