Kā izstāžu organizētājiem BT 1 klājies šajā sezonā?
Mūsu sezona sākas rudenī, beidzas pavasarī. Jāteic, ka šī bija veiksmīga sezona. Turklāt šogad BT 1 svin 20 gadu jubileju. Pēc krīzes laika, kad labi jutām "sitienu atpakaļ", tagad viss atgriezies savās vietās. Vēl vairāk, piemēram, būvniecības izstāde Māja I ir tik ļoti attīstījusies, ka izstāžu zālē trūkst vietas. Arvien intensīvāk tajā piedalās būvniecības milži, piemēram Isover un Knauf. Ar izstāžu starpniecību var labi saskatīt kopējās valsts ekonomikas tendences. Mēs arvien vairāk aptveram ārvalstu tirgus. Godīgi sakot, mēs nespētu funkcionēt, ja izstādēs piedalītos tikai vietējie uzņēmumi.
Protams, apmeklētājiem ir liela nozīme, bet būtībā mēs bāzējamies uz to, lai tiktu atrasti biznesa kontakti. Atšķirībā no daudzu citu valstu, piemēram, Vācijas, izstādēm mums pie profesionāliem kontaktiem tikt ir vieglāk. Vācijā, lai sarunātu tikšanos izstādes laikā, jāpiesakās jau gadu iepriekš, jo grafiks ir ārkārtīgi pieblīvēts. Ja runā par ieguvumiem, ko dod izstādes, tad tie mērāmi vairākos līmeņos. Piemēram, partneru meklēšana tieši sava konkrētā produkta realizēšanai. Tāpat izstādēs tiek meklēta kopsadarbība, lai varētu attīstīt kopīgas idejas. Tieši šo līmeni bieži var novērot starp dalībniekiem. Vēl viņi pēta, kā konkrētais produkts cenu ziņā atšķiras no tā, ko piedāvā citas firmas. Kopumā - kaut gan interneta komunikācija ir attīstījusies, bez tieša kontakta iztikt nav iespējams, jo uzticība rodas, cilvēku redzot.
Cik izstāžu šajā sezonā noorganizējāt?
Kopā 15 projektus, bet te jāņem vērā, ka dažkārt vairākas izstādes apvienotas vienā, piemēram, izstāde Atpūta un sports. Tajā ir trīs sadaļas, kas ietver sevī gan makšķerēšanas, gan medības, gan motociklus un daudz ko citu. Mēs pie nosaukuma liekam sadaļu nosaukumus, lai cilvēkiem būtu saprotama izstādes ievirze. Tieši tāpat dara daudzās citās pasaules valstīs.
Ņemot vērā izstāžu attīstību, kurās nozarēs Latvijā jūtams vislielākais izrāviens?
Viennozīmīgi var minēt būvniecību. Ja tā sāks attīstīsies tik strauji kā pirmskrīzes laikā, tad baidos, ka atkal piedzīvosim pārkaršanu.
Vai ir signāli, kas varētu liecināt par tuvojošos pārkaršanu?
Pagaidām ne. Nozare sasniegusi tādu pašu veselīgu konsistenci, ko piedzīvojām 2000. gadā un pāris gadu pēc tam. Lielās intereses dēļ esam palielinājuši izstādes dalības maksu, jo pieprasījums ir tik liels, ka visiem vienkārši nepietiek vietas. Runājot par citām nozarēm, var pieminēt metālapstrādi, ko krīze ietekmēja samērā maz. Izstāžu formā šī tematika gan pārgāja uz vienas zāles versiju, bet kopā kritums nebija pārāk liels.
Kā ir ar citām nozarēm? Noteikti liela interese ir arī bērnu sektorā.
Godīgi sakot, šajā nozarē gan piedzīvojam kritumu. Tomēr pārsteigumi ir saistībā ar tekstilizstādi, par ko es labā nozīmē brīnos. Piesakās dalībnieki arī no ļoti tālām valstīm - pat Indijas. Lietuvā šādas izstādes tika organizētas divreiz gadā, bet mums bija tikai pavasarī. Tagad esam panākuši, ka izstādes tiek rīkotas zem viena nosaukuma - Latvijā pavasarī, Lietuvā rudenī. Līdz ar to šajā tirgus segmentā izstāde iegūst nopietnāku jaudu. Strauji attīstās arī tūrisma nozare - ar šīm izstādēm mēs jau minam uz papēžiem Somijai.
Kas ir tie faktori, kas veicina panākumus izstāžu biznesā?
Galvenais ir saprast, ka nedrīkst strādāt vienai dienai. Ne vienmēr visu var ļoti precīzi prognozēt, bet jābūt nepārtrauktai komunikācijai ar uzņēmējiem, lai saprastu, kas notiek un kādi apstākļi veidojas.
Liela nozīme noteikti ir arī reklāmai.
Nav variantu - ir jāinformē, tāpēc mēs reklāmai tērējam ļoti lielu naudu. Strādājam ne tikai ar gala patērētāju, bet arī ar dažādām citu valstu asociācijām, lai tās izplata informāciju. Nemaz tik lēti nesanāk pateikt visu, ko mēs gribam. Ir jāanalizē, ko mēs varam atļauties, jo reklāmai aiziet apmēram ceturtā daļa ienākumu, bet citādi strādāt nav iespējams.
Organizējot izstādes, kā tiek nodalīts, kam pievērst lielāku uzmanību - izklaidei vai profesionāliem kontaktiem? Piemēram, nesen notikušajā bērnu izstādē liela daļa tika veltīta tieši izklaidei.
Atkarīgs no izstādes. Bērnu izstāde būtībā bija vairāk kā gadatirgus. Tas pats ir arī ar tūrisma izstādi, tomēr izstāžu gadatirgu mums nav daudz. Arī skaistumkopšanas sektorā izklaides elementi ir jūtami, tomēr tur ir daudz produktu tieši profesionāļiem. Savukārt tekstila izstāde vairāk mērķēta uz profesionāliem kontaktiem.
Kā ir ar mūsu profesionāļu jaunajām idejām? Vai Latvijas uzņēmēji rada daudz oriģinālu un konkurētspējīgu produktu?
Jā, bet jāskatās katra izstāde atsevišķi. Piemēram, virpotās guļkoka būves, kas parādījās būvniecības izstādē, man bija liels pārsteigums. Uzņēmēji bija uzstādījuši visu lielo darba galda kompleksu. Arī metālapstrādē esam redzējuši daudz ko jaunu. Piemēram, Ķīnā ražotās caurules vienmēr bijušas ne visai spēcīgas - mūsējie tās iepērk un tehnoloģiski pārstrādā īpašos režīmos un temperatūrās, padarot par kvalitatīvāku preci. Katrā izstādē ir daudz īpašu produktu. Mēs arī nākam pretī biznesa inkubatoru ideju īstenošanai. Patiesībā mūsu kā izstādes organizētāju uzdevums ir izcelt unikālos, jaunos produktus un palīdzēt tiem virzīties tirgū. Piemēram, viens ļoti spilgts piemērs ir 3D printeri, kas ražoti Latvijā. Puiši pirmo reizi bija atnākuši uz izstādi RIGA COMM un to prezentēja. Idejai bija ļoti liela piekrišana, mēs par viņiem uzrakstījām nelielu aprakstu. Patlaban puišiem šis bizness sokas ļoti labi. Ir uzņēmumi, kuriem šķiet svarīgi pirkt tieši Latvijā ražotus 3D printerus.
Vai sekojat, kā klājas uzņēmumiem pēc tam, kad šie uzņēmumi piedalījušies izstādēs?
Mums nav tādas uzskaites par to, cik jaunu sadarbības partneru uzņēmums atradis izstādē, bet ir anketas, kur dalībnieks norāda, cik apmierināts bijis ar izstādi.
Ir skaidrs, ka uzņēmējam izstādei laikus jāsagatavojas. Jānoformulē sev, ko dod šis konkrētais produkts, jāaicina uz izstādi arī potenciālais partneris. Tad, kad dalībnieks ir nopietni runājis ar potenciālo sadarbības partneri, jādabū no viņa informācija, lai pēc tam varētu vēlreiz uzaicināt tikties. Īpaši svarīgi tas ir, ja tirgū konkurē vairāki līdzīgi projekti. Šajā līmenī cena vairs nav tik svarīga.
Ieguvējs būs tas, kurš vēlreiz meklēs tikšanās iespēju klātienē. Agrāk bieži novērojām, ka uzņēmums uzstādījis stendu, bet tā pārstāvji vienkārši stūrītī sēž. Cilvēks iet garām, un viņam pat negribas traucēt. Tagad tas vairs nav tik izteikti. Ja esi uzstādījis stendu, jābūt gatavam to prezentēt.
Turklāt, ja vēl iztērēta liela nauda...
Būvniecības buma laikā kāda kompānija, kura pastāv vēl tagad, vienā no mūsu izstādēm izveidoja divstāvīgu stendu. Tajā strādāja divas skaistas meitenes, bet viņas nezināja, ko darīt. Viena lasīja žurnālu, otra stāvēja un smaidīja, bet neko īsti nezināja pastāstīt. Varēja taču vismaz uzņēmuma vizītkartes sagatavot. Labi, ka vismaz uzņēmuma zīmols bija uz stenda. Reizēm ir tā, ka uzņēmums uztaisa tik skaistu stendu, ka cilvēkiem bail tajā ieiet. Īpaši to var novērot mēbeļu dizaina izstādēs, arī izstādē Baltic Beauty tā ir bijis. Piemēram, viens uzņēmums izveido trīsstūru aizvērto stendu, ļoti skaisti viss noformēts, bet nav cilvēka, kas stāv stenda malā. Es vairākas reizes tam eju garām un nevaru saprast, kāpēc negribu ieiet iekšā. Skatos, ka tieši tāpat ir citiem apmeklētājiem - viņi apstājas, paskatās, bet iekšā neiet. Tad es sapratu, ka ainava ir tik laba, ka to negribas jaukt. Kad tikko tika radīta halle, kāds pazīstams autoražotājs stendā izvietoja krāsaino grīdu. Cilvēki baidījās kāpt tai virsū, negribot sabojāt segumu. Tagad gan šis pārāk skaisto stendu sindroms ir pārgājis.
Vai ir kādi kopējie nosacījumi, kas būtu jāievēro, organizējot stendu?
Pirmkārt, nedrīkst savā stendā ieslēgties. Otrkārt, uzņēmuma pārstāvim stendā jābūt gatavam komunicēt.
Atgriežoties pie tēmas par biznesa inkubatoriem, kā vērtējat valsts iesaistīšanos jauno uzņēmumu atbalstam?
To es vēl gribētu papētīt, bet zinu, ka ar jaunajiem uzņēmumiem nāk daudz ideju. Pirmais spilgtais piemērs, kas nāk prātā, ir Ventspils inkubators. RIGA COMM tehnoloģiju izstādē ventspilnieki bija pulcējuši visus jaunos talantus, kas paši savām rokām bija uztaisījuši datorus un citas jaunās tehnoloģijas. Tas viss bija redzams vienā lielā stendā. Viņi prezentēja ne tikai Ventspili, bet arī to, ko paveikuši paši, bet te atkal jāuzsver, ka svarīga ir prasme pastāstīt. Tajā pašā izstādē bija viens cits uzņēmums, kas nebija pat uzlicis logo uz stenda. Cilvēks, pat gribot, nevar saprast, par ko nākt parunāt. Tā ir ar uzņēmumiem - viņi vēl nav iemācījušies pārdot savas idejas. Dažreiz uzņēmēji pārdod savas idejas par ārkārtīgi mazu samaksu, un patiesībā tā ir liela problēma. Vēl viena cita lieta - izstādē uzņēmējs nedrīkst atklāt visus sīkumus par produktu, jo tas jau vēl ir jāpatentē.
Tiešām jūtamas bažas par to, ka var nozagt ideju, kas parādās izstādē?
Tāds risks pastāv, un arī tā ir problēma.
Kādreiz kāda Latvijas uzņēmumu ideja tiešām ir nozagta?
Sūdzējies neviens vēl nav, bet medijos šo to esmu dzirdējis. Piemēram, Japāna jau XX gadsimta otrajā pusē vāca visas pasaules reģionālo presi, lai no biznesa idejām, kas tur izskan, varētu veidot savu ideju banku. Japāņi idejas izfiltrēja, pielāgoja un attīstīja. Pieļauju, ka tā arī ir Japānas izaugsmes atslēga, kas ļāvusi gūt spožus panākumus visā pasaulē.
Izstāžu sezona beigusies. Kas tālāk?
Jādod iespēja cilvēkiem nedaudz atpūsties, liels darbs padarīts. Turklāt jau sākam rudenim organizēt izstādi Riga Food. Plāns ir vērienīgs, un jau pieteikušies daudz uzņēmumu, kopumā no 37 valstīm. Izstādē varēs paviesoties vismaz 12 valstu kopstendos. Tad nākamā ir izstāde Medbaltica, kas pulcēs medicīnas nozares pārstāvjus. Iepriekšējo nosaukumu Medica mēs mainījām, jo vācieši par to ļoti uztraucās. Arī viņi bija savu izstādi reģistrējuši ar tādu pašu nosaukumu, mēs viņiem ļāvām par nelielu samaksu šo nosaukumu atpirkt. Tāds pats liktenis piemeklējis arī skaistumkopšanas izstādes nosaukumu. Sākumā bija tikai Beauty, bet sapratām, ka tā var iekulties nevajadzīgos strīdos, pielikām klāt vārdu Baltic. Vispār izstāžu nosaukumu tēma saistīta ar konfliktu risku. Robeža, lai nosaukums neradītu problēmas, ir ļoti trausla, un nosaukumu izdomāt nav viegli. Tomēr, ja grib, tad vienmēr var atrast kompromisu, un izstāžu organizētājiem šī iemesla dēļ nav jākašķējas.