Būtiskākais akcents ministra viedoklī ir vienā citātā: «Pašvaldībām radot iespējas atbalstīt uzņēmējdarbību, tiek veicināta pievilcīga uzņēmējdarbības vide pašvaldību attīstībai kopumā. Tāpēc ir ļoti būtiska pēc iespējas ātrāka atbalsta instrumentu ieviešana, kā arī to sinerģija pēc brīvprātības principa visos reģionos. Tajā pašā laikā mūsu piedāvāto risinājumu mērķis ir paplašināt uzņēmējiem pieejamo instrumentu atbalsta klāstu, nevis iejaukties to darbībā.» Lūk – nevis iejaukties biznesā, bet visvisādos veidos to atbalstīt.
Skaidrības labad uzreiz jāpiebilst, ka šis ministra viedoklis ir saistīts ar VARAM sagatavotajiem priekšlikumiem normatīvajos aktos, kas ļautu pašvaldībām daudz lielākā mērā atbalstīt savus vietējos uzņēmējus ar dažādiem atbalsta instrumentiem. Taču, kā jau minēju, šī Gerharda iniciatīva man šķiet interesanta tāpēc, ka līdz šim nekur publiskajā telpā neesmu pamanījis pašvaldību nozari pārraugošā ministra viedokli saistībā ar valdībā jau ilgstoši iestrēgušo projektu grozījumiem Konkurences likumā, kuru galvenā doma ir novērst situāciju, kad virkne pašvaldību būtībā kropļo vietējo uzņēmējdarbības tirgu un attiecīgi rada negodīgus konkurences apstākļus privātajam biznesam, veidojot pašvaldības kapitālsabiedrības nozarēs, kurās patērētāju vajadzības pietiekami veiksmīgi spēj apmierināt privātais sektors un to arī dara.
Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama ne reizi vien akcentējusi, ka ar šādām darbībām pašvaldības izjauc tirgus līdzsvaru, radot diskriminējošus apstākļus privātajam sektoram, jo valsts vai pašvaldību administratīvie resursi to uzņēmumiem var nodrošināt priekšrocības. Konkurences neitralitātes principa ignorēšana samazina privāto uzņēmumu, tajā skaitā starptautisko investoru, vēlmi investēt tehnoloģijās un komercdarbības attīstībā, ilgtermiņā vājinot konkurenci tirgū un kaitējot Latvijas ekonomikas attīstībai kopumā. Ierobežot šo diezgan plaši praktizēto sistēmu neļaujot pašvaldību spēcīgais lobijs Saeimā un valdībā – to nesen atzina gan Ābrama, gan arī uzņēmēju pārstāvji.
Tāpēc vēl jo vairāk nav saprotama Gerharda klusēšana šajā jautājumā, vienlaikus ļoti aktīvi vēršoties (gan pamatoti) pret atsevišķām pašvaldībām saistībā ar normatīvu pārkāpumiem par deputātu pastāvīgo komiteju sastāviem. Manuprāt, Gerhardam, sevišķi kā bijušajam ekonomikas ministram, jābūt vienam no tiem ministriem, kas visaktīvāk valdībā rosinātu grozīt Konkurences likumu un apturētu konkurences kropļošanu no valsts pārvaldes puses.
Minētais likumprojekts savu ceļu pa valdības gaiteņiem sāka vēl pagājušā gada maijā un līdz šim jau paspējis piedzīvot būtiskas korekcijas, zaudējot virkni sākotnējo priekšlikumu. Tajā pašā laikā arī pašreizējā daudz "mīkstākā" versija turpina buksēt, jo atkal un atkal turpinās, šķiet, diezgan bezjēdzīgas diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem. Tikmēr ministrs klusē...
pierādījumi ir
viesis