Kariņš: Bēgļu vilnis pār Eiropu - prasības un pienākumi

Pašā Sīrijā pilsoņu karš joprojām turpinās. Kopš tā laika daudzi miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Tiek lēsts, ka Turcijas un Libānas bēgļu nometnēs vien ir ap trim miljoniem bēgļu. Klāt vēl pievienojot ar Eiropu salīdzinoši lielo nabadzību, kā arī Islāma valsts teroristu organizācijas agresīvo izplešanos, ir gatavs drausmīgs kokteilis - milzīgs cilvēku pārvietošanās vilnis, kas tagad veļas pāri Eiropas Savienības (ES) robežām.Šobrīd galvenās "cietējvalstis" Eiropā ir Grieķija, Itālija un Ungārija - robežvalstis, uz kurām dodas gan īsteni kara bēgļi, gan labākas dzīves meklētāji. Taču cilvēku "viļņos", kuri nonāk pie ES robežām, vizuāli nav redzams, kurš ir kurš. No šīm robežvalstīm lielai daļai ieceļotāju mērķis ir nonākt kādā no turīgajām ES valstīm, un Vācija šobrīd, šķiet, ir viņu galvenais galamērķis. Tās valdība lēš, ka šogad vien tai nāksies uzņemt vairāk nekā 800 000 patvērumu meklētāju. Kā daļai no ES, šī cilvēku masu pārvietošanās skar arī mūsu valsti. Šobrīd bēgļu krīzes visvairāk ietekmētās valstis kā Itālija, Ungārija un Grieķija lūdz visām dalībvalstīm iesaistīties krīzes risināšanā un pārdalīt daļu patvēruma meklētāju, kuri jau ir ieradušies ES teritorijā. Latvijai uzņemamo cilvēku skaits ir vairakkārt palielinājies. Iemesls tam ir vienkāršs - ieceļojošo cilvēku skaits šajās valstīs aizvien aug.Latvijas valdībai, Saeimai un sabiedrībai kopumā ir jālemj - vai mēs esam gatavi un spējīgi palīdzēt grūtībās nonākušajām ES dalībvalstīm? Manuprāt, Latvijas pozīcijai ir jābūt vienkāršai un saprotamai, bet stingrai. (1) Mēs esam par savu partneru atbalstīšanu un varam uzņemt no viņu valstīm papildu bēgļus (ne ekonomiskos migrantus) EK minētajā apmērā, taču esam pret jebkurām obligātām kvotām. Palīdzībai jābūt balstītai uz brīvprātības principu. (2) Mūsu drošības iestādēm ir jābūt iespējām un līdzekļiem pārliecināties par uzņemamo cilvēku patieso statusu. (3) Piekrītot palīdzēt Grieķijai, Itālijai un Ungārijai, mēs vienlaikus uzstājam, ka ES nekavējoties ir jāpieņem plāns, kādā veidā tā nostiprinās un nodrošinās ES ārējās robežas, lai apturētu nekontrolētu cilvēku masu iekļūšanu ES teritorijā. (4) Mēs esam par to, lai ES izveido un finansē bēgļu uzņemšanas punktus ārpus ES teritorijas, piemēram, Turcijā, un izstrādā pārskatāmu un legālu sistēmu, kā kara bēgļi varētu kontrolētā veidā tikt uzņemti ES dalībvalstīs.Šobrīd ir skaidrs, ka daudziem mūsu valstī ir neizpratne un līdz ar to arī bažas vai pat bailes, kas īsti notiks, ja palīdzēsim. Ir arī jādomā par iespējamajām sekām, ja Latvija izlems nepalīdzēt. Galu galā esam ne tikai atkarīgi no ES fondiem saviem zemniekiem, ceļiem, utt., bet arī no partneru labās gribas stiprināt mūsu valsts aizsardzību NATO ietvaros. Es uzskatu, ka nevaram pagriezt muguru grūtībās nonākušajām ES dalībvalstīm un kara bēgļiem. Taču šāds lēmums uzliek par pienākumu valdībai izstrādāt un publiskot uzņemto bēgļu integrācijas programmu, kurai jāsniedz atbildes uz šādiem jautājumiem: (1) Kā tiks nodrošināta šo cilvēku valsts valodas apgūšana un integrēšana Latvijas sabiedrībā? (2) Cik un kādus pabalstus tie saņems, cik ilgi un no kādiem naudas avotiem? (3) Kādas būs šo cilvēku tiesības un pienākumi saistībā ar darbu un nodokļu nomaksu? (4) Kur konkrēti šie cilvēki tiks izmitināti un kas par to maksās? (5) Kādi atvieglojumi tiks piedāvāti tiem, kuri uzņems bēgļus savā mājoklī, vai piedāvās tiem darbu dos iespēju tiem strādāt?Gribam to atcerēties vai nē, bet mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa. Tās priekšrocības ir visiem skaidras - brīva pārvietošanās, bezmuitas tirdzniecība, subsīdijas, investīcijas un granti, nemaz nerunājot par drošības stiprināšanu, kurai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ir milzīga nozīme. Taču tam ir arī sava garoza - mēs neesam vienīgie, kam ES ir jāpalīdz nodrošinot visas šīs priekšrocības. Tāpēc arī mums ir mūsu iespēju robežās jāpalīdz tad, kad mums to lūdz šādās krīzes situācijās. Ja Latvija būtu Grieķijas, Itālijas vai Ungārijas vietā, tad arī mēs sagaidītu aktīvu rīcību un palīdzību no Eiropas. Protams, palīdzot citiem, mums ir pilnas tiesības arī izvirzīt savas prasības.