Eksporta kāpums panākts gan pateicoties lieliskai graudu ražai, gan uzņēmēju spējai iespiesties līdz šim mazāk apgūtos tirgos. Arī patēriņa kāpums, lai gan mazliet lēnāks, ir solīdi 5,1%. Straujš izaugsmes tempu palēninājums redzams investīcijās pamatkapitāla veidošanā, kam gada izaugsme sarukusi līdz 2% no turpat 40% gada 1.ceturksnī. Investīciju aktivitātes vājināšanās, visticamāk, ir pamatā importa kritumam, kas 3.ceturksnī bija par 1,3% zemāks nekā pērn.
Kopumā izaugsme saglabājas plaša – tikai dažās nozarēs vērojama samazināšanās (piemēram, finanšu un apdrošināšanas darbībās par 3%). Apstrādes rūpniecībā, kas ir veiksmīga eksporta stāsta pamatā, ļoti izteikti dominē metālu ražošana, kur gada kāpums sasniedz fantastiskus 36%. Citos sektoros izaugsme ir krietni mērenāka vai pat redzams neliels kritums.
Latvijas ekonomikai šis gads ir bijis pārsteidzoši labs, un IKP izaugsme gadā kopumā būs vismaz 5%. Tomēr līdz ar ekonomikas vājumu pasaulē arī Latvijā turpmākajos ceturkšņos izaugsme kļūs arvien lēnāka. Eksportētāji ir spējuši sasniegt lieliskus rezultātus, bet eksporta izaugsmes tempi, lai gan saglabāsies pozitīvi, kļūs arvien lēnāki, jo ārvalstu tirgos pieprasījums būs vājš un konkurence kļūs arvien asāka.
Tomēr varam cerēt arī uz kādu pozitīvu pārsteigumu – mūsu ražotāju pieredze rāda, ka nišas tirgos tas ir iespējams. Arī patēriņš turpinās augt, un to balstīs gan lēns algu kāpums, gan nodarbināto skaita pieaugums. Tomēr patēriņš pats par sevi dzīvot nevar un būs atkarīgs no eksporta dinamikas un ES fondu apgūšanas.
Bažas rada investīciju tempu samazināšanās. Ņemot vērā, ka Eiropas vājās ekonomikas cenšas uzlabot savu konkurētspēju, samazinot algas – un Latvijai tas gan vairs nav iespējams – mūsu uzņēmumiem saglabāt un uzlabot konkurētspēju vairumā gadījumu iespējams, vien veicot jaunas investīcijas. Un Latvijā tas tiešām ir iespējams – Latvijā bankas ir spējīgas un vēlās kreditēt, kamēr Eiropas vājajās ekonomikās banku finansējums vismaz tuvākā gada laikā uzņēmumiem vairāk būs luksusa lieta nevis ikdienas iespēja. Šādu iespēju vajag izmantot, jo tā iespējams konkurentiem aizsteigties priekšā.