Kultūras pieminekļu inspekcija: Skanstes ielas tramvaja plānotāji mēģina iet vieglāko ceļu

Fragments no intervijas:

Kāda ir inspekcijas nostāja Skanstes teritorijas attīstīšanā, tautā iedēvētā "kapu tramvaja" jautājumā? Lielajos kapos atrodas daudz valsts nozīmes kultūras pieminekļu.

Tramvajs ir viens no veiksmīgākajiem publiskā transporta līdzekļiem daudzās Eiropas pilsētās. Es tramvaju vērtēju kā transporta līdzekli, kuru vajag ieviest arvien vairāk. Man ļoti patīk Francijas piemēri, kur caur tramvaja sistēmas attīstību sakārto arī pilsētvidi, kur tiek domāts par dizainu, par pilsētas tēlu u. tml. Līdz ar to es neesmu pret tramvaja līnijām un tramvaja attīstību. Lielie kapi ir grūts un sāpīgs objekts ar savu sakoptību, īpašuma attiecībām un īpašnieku ilgstošu nespēju to vietu sakārtot. Šajā situācijā izdarīt vēl kādu ielaušanos kapos un tur kaut ko postīt – to nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Esmu arhitekts, apzinos un esmu pārliecināts, ka tramvaja līniju var atrisināt, arī netraumējot Lielos kapus. Plānotāji mēģinājuši iet vieglāko ceļu – iet cauri Lielo kapu teritorijai, kur šī tramvaja līnija varētu skart apbedījumus. Mūsu stingra prasība ir – nekādā gadījumā neiet pāri apbedījumiem. Esmu pārliecināts, ka, izmantojot jau esošo ielu trases, šo jautājumu var atrisināt. Lai no mūsu puses izvirzītu stingrāku prasību un nepieļautu postījumus, esam plānojuši līdz gada beigām par saviem līdzekļiem pasūtīt pētījumu – zemes skenēšanu –, lai pierādītu, ka šajā teritorijā ir apbedījumi. Cerams, ka tas tiks paveikts līdz decembrim. No mūsu puses – negrasāmies pieļaut kapu postīšanu. Esmu arī ticies arī Satiksmes departamenta direktoru. Šobrīd situācija ir tāda, ka pie mums saskaņošanā vēl nav ienācis neviens projekta risinājums, līdz ar to mums īsti nav kam nepiekrist. Izmantojam tikai sabiedrības viedokli, satraukumu, kas ir. Neesam redzējuši nevienu zīmējumu, kas parādītu, kur tā trase ir. 

Ieskanas arī balsis, kas atgādina, ka zem Rīgas guļ dažādi pīšļi.

Protams. Arī Rīgas centra citās daļās ir bijuši kapi, un šobrīd tur ir dzīvojamās ēkas. Bet es domāju, ka mums ir jāskatās vismaz nesenākajā vēsturē un tur, kur apbedījumi ir apakšā, jādara viss, lai mēs neietu tiem brutāli pāri.

Lielo kapu situācijas psiholoģiskais fons ir sarežģīts. Oponenti var teikt – līdz šim maz kas ir liecinājies, ka Lielie kapi kādam ir dārgi un svēti.

Nē. Par Lielajiem kapiem ik pa brīdim sabiedrībā ir bijis satraukums. Arī mēs (inspekcija) esam vērsušies. Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par šo jautājumu ir bijušas sarunas. Lielie kapi nav bijuši aizmirsti.

Lielākā problēma ir īpašnieki?

Es domāju, ka lielākā problēma ir izpratne un griba. Teritoriju izmanto apkārtējie iedzīvotāji. Tātad Lielos kapus izmanto visa sabiedrība. Nepiekrītu tam, ka pašvaldībai būtu liegta iespēja pievērst uzmanību šai teritorijai un veikt arī kādus kopšanas, sakārtošanas darbus. Tā ir problēma sadarbībai starp pašvaldību un baznīcu. Ja no abām pusēm būtu sapratne un labs dialogs, domāju, ka tas jau sen būtu vismaz daļēji atrisināts un dažas vietas nebūtu kliedzošas. Ja Lielie kapi būtu sakārtoti, kopti, cik nu tas ir iespējams, tas viss, protams, prasa naudu, tad, domāju, ka reakcija nebūtu bijusi tik asa. Jautājums vairāk ir samilzis arī tāpēc, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Tā ir sabiedrības iespēja prasīt brīžos, kad politiķi ir dzirdīgāki.

Visu interviju ar VKPAI vadītāju Juri Dambi lasiet trešdienas, 2. novembra, avīzē Diena!