Par satiksmes drošību atbildīgās institūcijas, sabiedriskās organizācijas un sabiedrība kopumā meklē risinājumus, ko darīt, ko varam aizņemties no citām ES valstīm, ko jāievieš pašiem. Viens no līdzekļiem kā cīnīties pret likumpārkāpējiem ir sodi. Tā gan ir cīņa pret sekām, nevis pret cēloņiem, tomēr pret sekām arī ir jācīnās. Nesen Saeima pieņēma labojumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot lielākus sodus it īpaši jau tiem, kas brauc daudz ātrāk par atļauto, tajā pat laikā samazinot sodu par nelielu ātruma pārkāpumu, līdz 10 km/h, nosakot tikai brīdinājumu.
Eksperti un ikdienas praktiķi vērtē, vai šīs izmaiņas dos rezultātus. Te jāpiebilst, ka galvenokārt ne jau soda apjoms, bet soda nenovēršamības princips ir enkuri, kas pietur autovadītāja kāju un attur no kārdinājuma nespiest gāzi grīdā. Tātad, ja arī sods ir astronomisks, bet pārbaudes nepilnīgas un fragmentāras, autovadītājam var rasties maldinoša nesodāmības sajūta. Nesen Ceļu policija piedalījās kopējā ES valstu ātruma kontroles maratonā, tika noķerti vairāki pārgalvīgie, tomēr kopumā nedzirdējām, ka Latvija ir kāda ātruma pārkāpēju dzimtene, kur visi tik nesās un nedomā par sekām, jo pārkāpēji sastādīja tikai nelielu daļu no visiem pārbaudītajiem autovadītājiem. Tātad lielie sodi, par ievērojamu ātruma pārsniegšanu, attiecas uz pavisam nelielu autovadītāju daļu, kura reāli apdraud gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus. Interesanti, ka izvērtējot bonus-malus klases, kas raksturo transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas risku, atklājas, ka zemās klases no 1 līdz 5, kas pienākas ceļu satiksmes negadījumu izraisītājiem, ir procentuāli nelielam autovadītāju skaitam. Tātad absolūtais autovadītāju vairākums ir saprātīgs, apzinīgs un neapdraud uz ceļa citus. Sabiedrībai būtu jānosoda tos nedaudzos, kas apzināti un rupji pārkāpj, nevis klusībā jāapbrīno, jo tie ir nevis lielceļu bruņinieki, bet potenciāls apdraudējums pārējo veselībai un pat dzīvībai. Savukārt valstij ir jādara viss iespējamais, lai stiprinātu drošību uz ceļiem.
Latvijas Valsts ceļu rīcībā esošā statistika liecina, ka lēnajā galā autovadītāju ir pat vairāk nekā ļoti ātrajā. Satiksmes eksperti bieži pievērš uzmanību faktam, ka, piemēram, saulainā un sausā laikā, lēnāk par atļauto braucoša automašīna arī risks, jo lielākā daļa pārējo autovadītāju šos gliemežus centīsies apdzīt, būs papildus manevrs, kas var izraisīt sarežģījumus. Jāuzsver, ka Latvijas Valsts ceļu fiksētais lielais ikdienā apzināti lēni braucošo vadītāju apjoms noteikti nav tik liels kā statistikā, jo aiz viena vai diviem lēni braucošajiem sakrājas automašīnas, kas netiek garām un ir spiestas kādu laiku vilkties astē.
Ko darīt šādā gadījumā? Efektīvi būtu ceļu policijas mutiski brīdinājumi, aicinājums iekļauties kopējā plūsmā, skaidrojums par risku, kādu izraisa papildus apdzīšanas nepieciešamība, aicinājums apmeklēt papildus braukšanas apmācības. Iespājams, ka arī fotoradars varētu fiksēt kādu ievērojami lēni, vairāk nekā par 20 km/h braucošu spēkratu, un tad šim autovadītājam varētu nosūtīt aicinājumu braukt atbilstoši atļautajam ātrumam un, protams, arī ceļa stāvoklim un laika apstākļiem.
Šovasar Latvijā uz atsevišķiem ceļu posmiem ir izvietotas ceļa zīmes, kas atļauj braukt ar 100 km/h, domājams, tas ir pareizi, jo ne jau starpība starp 90 un 100 km/h ir tā, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību. Uz labā Tīnūžu – Kokneses ceļa nav uzlikta zīme 100 km/h, kas vairāk ir izmisuma solis pēc vairākām smagām avārijām, jo, ja autovadītājam ir braukšanas pieredze, viņš ievēro atļauto ātrumu un brauc uzmanīgi, tad 100 km/h vasarā nav apdraudējums, tomēr, ja neievēro satiksmes noteikumus un reālos braukšanas apstākļus, tad arī 70km/h būs drauds. Interesanti, ka ir atsevišķi fotoradari, kas noteiktos ceļu posmos fiksējuši neadekvāti lielu ātruma pārkāpumu skaitu. Iespējams, ka šādā gadījumā būtu jāpārskata satiksmes noteikumu prasības šājos ceļa posmos.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.