LBAS: Cilvēki pacieš darba tiesību pārkāpumus, jo neuzticas tiesām

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norāda, ka pēdējā pusgada laikā ar darba tiesību pārkāpumiem saskāries katrs otrais strādājošais, turklāt no nākamā gada strādājošiem savu taisnību pierādīt, visticamāk, būs vēl grūtāk, jo daudzi grozījumi ir vērsti uz darba ņēmēju tiesību samazināšanu."Strīdi pie mums ir bieži izplatīta parādība. Ir apsveicami, ja strādājošajiem izdodas īstenot ar darba devēju pozitīvu sociālo dialogu un atrisināt šos strīdus pārrunu ceļā. Taču tā notiek ļoti reti. Arī ar tiesas palīdzību savu taisnību panākt nav viegli, jo cilvēkiem trūkst elementāru zināšanu par to, kā aizsargāt sevi tiesā," saka Krīgers.Puse ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir vāji informēti par darba tiesisko attiecību jautājumiem un tikpat liels skaits respondentu neuzskata "aplokšņu algu" par darba tiesību pārkāpumu, tāpēc piekristu strādāt, ja darba devējs visu algu vai tās daļu izmaksātu aploksnē.Biežāk izplatītie darba tiesību pārkāpumi Latvijā joprojām ir nemainīgi – nepilnīgi, darbinieku tiesības ierobežojoši darba līgumi, neizmaksātas darba algas, nepamatota darbinieku atbrīvošana no darba un neapmaksātas virsstundas. Salīdzinoši visbiežāk šiem un vēl daudziem citiem darba tiesību pārkāpumiem, piemēram, neprognozējamām un biežām izmaiņām darba grafikā, darba algas samazināšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, saskaras viesnīcu un restorānu tīklos strādājošie , kā arī transporta, glabāšanas un sakaru jomās strādājošie.Interesanti, ka 49% respondentu, jautāti, kā ir rīkojušies, saskaroties ar darba tiesību pārkāpumiem, norāda, ka nav darījuši neko. Galvenie iemesli – teju katrs otrais uzskata, ka situācija nav atrisināma, katrs trešais uzskata, ka situācija nav bijusi tik nozīmīga, lai ko īpaši darītu, bet katrs piektais atzīst, ka neuzticas organizācijām, kuras nodarbojas ar šādu jautājumu risināšanu.Tāpat strādājošie neuzticas organizācijām, kuras nodarbojas ar darba tiesību strīdu risināšanu, īpaši augstākajai no šīm instancēm – tiesai. Eksperti to skaidro ar cilvēku zināšanu trūkumu.Jāņem vērā, ka pozitīvu rezultātu var panākt tikai ar faktoloģiski precīzu un detalizētu pieteikumu tiesā. "Lietas virzība tiesā ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvi sagatavots prasības pieteikums. Ja šis pieteikums ir balstīts uz emocijām, nevis faktiem, kā tas notiek visbiežāk, ir ļoti liela varbūtība, ka tas tiks noraidīts," skaidro LBAS darba tiesisko attiecību eksperts un jurists Kaspars Rācenājs.