Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž nožēlu, ka valdība līdz galam nav izpildījusi šovasar ar sociālajiem un sadarbības partneriem parakstīto vienošanos, kurā bija pausta apņēmība jau 2017. gada valsts budžeta kontekstā pārskatīt solidaritātes nodokli.

"Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus," trešdien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

"Sasteigta, neizvērtēta solidaritātes nodokļa ieviešana ir  radījusi mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību un radījusi zaudējumus valsts budžetā," uzsver Meņģelsone, paskaidrojot, ka dati par šī nodokļa iekasēšanu astoņos mēnešos liecina – lai gan kopumā solidaritātes nodoklis ir ienesis papildus līdzekļus budžetā, kopumā lielo algu saņēmēju skaits ir samazinājies un līdz ar to ilgākā laika periodā ietekme uz budžetu būs negatīva. Kopumā tas neveicina izaugsmi un nodokļu sistēmu padara arvien neizdevīgāku vidējiem un lielajiem nodokļu maksātājiem. 

Pēc 2016.gada budžetā ieviestajām izmaiņām darbaspēka nodokļa aprēķināšanā - līdz ar solidaritātes nodokļa ieviešanu – kopējais atalgojums, ko saņem šī nodokļa maksātāji, šā gada pirmajos 8 mēnešos ir krities par 18.67 miljoniem eiro. Attiecīgi no šīs summas neiekasētais nodokļu apjoms ir aptuveni 10.2 miljoni eiro, ko veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un solidaritātes nodoklis – 6,36 miljoni eiro, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 3,84 miljoni eiro. 

VID dati liecina, ka 1763 cilvēkiem jeb 33% no visiem solidaritātes nodokļa maksātājiem šā gada pirmajos astoņos mēnešos ir samazinājies atalgojums. Savukārt 150 personas vispār vairs nesaņem atalgojumu Latvijā. No šī samazinājuma tad arī veidojas neiekasētā nodokļu summa. 

Turklāt, tas, ka 150 no personām, kuras pēc pagājušā gada atalgojuma līmeņa šogad būtu kvalificējušās solidaritātes nodoklim, vispār vairs nesaņem atalgojumu Latvijā, daļēji ir skaidrojams ar to, ka uzņēmumi darbaspēka nodokļu izmaiņu dēļ ir pārstrukturējuši savu darbību, piemēram, pārceļot centrālo biroju uz kādu no kaimiņvalstīm, reizē līdzi paņemot augsti apmaksātos darbiniekus un viņu maksātos nodokļus. 

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai būtiska ir ne tikai solidaritātes nodokļa pārskatīšana, bet kopumā vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijas izstrāde, ņemot vērā virkni pamatprincipu, tajā skaitā nodokļu samaksāšanu padarot vienkāršāku un lētāku, nodrošinot investoriem pievilcīgu nodokļu režīmu, veicinot produktivitāti un ieguldījumus pētniecībā. 

Valdība ar sociālajiem un sadarbības partneriem vienojās Nodokļu politikas stratēģiju 2017. līdz 2021. gadam izstrādāt un Ministru kabinetā apstiprināt līdz 2017. gada 1. aprīlim. 

Top komentāri

Nodoklis samazina bāzi
N
Ja nodoklis samazina apliekamo bāzi, tad ir pārkāpt pāri Lafēra līknes kritiskajam punktam. Ja 15 miljonu iekasēšanas dēļ par 18 miljoniem ir samazinājies legāli ar nodokli apliekamo algu apjoms, tas nozīmē, ka ir sācies apburtais loks: lai pie krītošas bāzes noturētu prognozēto nodokļu ienākumu apjomu, būs jāpalielina likmes. Savukārt vēl lielākas likmes vēl negatīvāk ietekmēs bāzi...
tikai muļķis var domāt,
t
ka tas attiecas tikai uz "resnajiem runčiem". Veltījums "dd". Ar solidaritātes nodokli (SN), galvenokārt, apliek to augsta līmeņa menedžeru algas, kuri līdz šim nav pamanījušies daļu algas saņemt, apejot darbaspēka nodokļus. Ja mēs ieviešam jaunu nodokli, tad, lai noturētu izdevumus iepriekšējā līmenī, uzņēmējam parasti ir 5 izvēles: samazināt atalgojumu; samazināt legāli izmaksājamo atalgojuma daļu; pārcelt vadības sēdekli uz citu valsti, reizē ar vadības sēdekli pārcelt biznesu uz citu valsti, klapēt to bodīti ciet. Valstij labākā ir pirmā vai otrā izvēle, visas pārējās jau ir nelabvēlīgas, turklāt, pēdējā nozīmē arī to, ka no valsts pazūd ne tikai SN maksātāji, bet arī viņu vadītā biznesa darba vietas. Turklāt, Latvijas situācijā palielinās aizbraukušo skaits.
cik samaksājāt nodokļos?
c
Jautājums "dd", "pretīgi" un "...". par katru, kurš tikai kvalificējas solidaritātes nodoklim, valsts tikai darbaspēka nodokļos vien saņem vismaz 16 tūkstošus euro gadā. Interesanti uzzināt, cik šo cilvēku aprunātāji paši samaksā nodokļos šai valstij? Ar kādu pienesumu šīs valsts uzturēšanā viņi var palepoties?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē