Latvijas iedzīvotāji jau tāpat izvēlas pārvietoties ar gaisa transportu vairāk nekā vidēji Eiropas iedzīvotāji. Taču pasažieru skaita pieaugums ir ierobežots apkalpes areālā. Līdz ar to gaisa satiksmes izaugsme ir iespējama tikai uz IKP pieauguma rēķina.
Viņš norādīja, ka, tikai pateicoties tranzīta pasažieriem, kuri ir aptuveni puse no kopējā apkalpoto pasažieru skaita, lidosta var piedāvāt 87 ceļojumu mērķus.
Kā skaidroja Liepiņš, turpmākie lidostas vadība plāni paredz operacionālās sadarbības attīstību ar airBaltic, kā arī kopīgu stratēģisko attīstības virzienu noteikšanu. Tāpat plānota kravu operatoru piesaiste un nomnieku piesaiste lidostas un tās netiešā tuvumā. Liepiņš kā nozīmīgu atzina arī aviācijas klastera attīstību, kā arī Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanu.
Viņš skaidroja, ka valsts savienojumu ar gaisa transportu pieaugums par 10% nodrošina 0,5% IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju, turklāt katri papildu 1000 pasažieri rada 0,95 tiešās darbvietas. Savukārt, pieaugot gaisa transporta izmantošanai par 10%, tiek piesaistītas papildus 1,6% biznesa investīcijas. Pieaugot lidojumu skaitam gadā par 10%, tirdzniecība pieaugot par 7%.
Viņš arī informēja, ka 65% starptautisku uzņēmumu, izvēloties ražošanas vai pārstāvniecību atrašanās vietu citās valstīs, kā galveno priekšnosacījumu izvirza tiešo lidojumu pieejamību ar bāzes mītni.
Liepiņš arī informēja, ka lidosta plāno attīstīt infrastruktūru 2015.-2020.gadā, piesaistot aptuveni 100 miljonu eiro lielas investīcijas.
Kā ziņots, lai padziļināti analizētu aviācijas nozares pēdējo gadu attīstības rādītājus, izskatītu iespējamās nozares attīstības perspektīvas un diskutētu par aviācijas nozares stratēģiskās attīstības iespējām, šodien tika rīkota pirmā aviācijas nozares tieši un netieši ietekmēto pušu pārstāvju diskusija.